Par Lielbritānijas Tirdzniecības kameru Latvijas sabiedrībā pārlieku daudz nerunā, aprakstiet, lūdzu, ar ko tieši jūs nodarbojaties?
Kamerons Grīvss. Mēs pārstāvam britu biznesa intereses, cilvēki, kas grib nodarboties ar biznesu, nāk pie mums, un mēs varam viņiem palīdzēt. Rīkojam biznesa un socializēšanās pasākumus, jo, kā jau jūs zināt, biznesā iet labāk, ja tu pazīsti un satiec cilvēkus. Mēs rīkojam, kā moderni to sauc, tīklošanās pasākumus. Mums patīk atzīmēt britu pasākumus, dažkārt rīkojam pasākumus, kas ir izteikti britiski.
Roberts Kirkups. Tā ir platforma, kas paredzēta jauniem uzņēmējiem, – ja jūs esat jauns uzņēmējs šeit, mēs palīdzam atrast, piemēram, grāmatvežus un juristus, palīdzam uzņēmējiem un citām tirdzniecības kamerām, kas grib veidot kontaktus šeit. Tā ir platforma, kas cenšas palīdzēt gan Latvijas, gan britu uzņēmējiem.
K. G. Mums, protams, ir kontakti arī Lielbritānijā, tātad mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kas grib iepazīties ar britu uzņēmējiem.
R. K. Un patiesībā liela daļa mūsu biedru ir no Latvijas, nevis briti.
Skaidrs. Runājot par nu jau kādu laiku aktuālāko tematu, kas saistīts ar Lielbritāniju, – Brexit, vai jau ir redzamas sekas?
K. G. No personīgā viedokļa – es varu dzīvot Latvijā un jau dzīvoju ilgu laiku, jo es esmu Eiropas Savienības (ES) pilsonis, un palīdz tas, ka mana sieva ir latviete, bet es vērīgi skatos uz notikumiem, jo nezinu, kas notiks, vai es varēšu dzīvot šeit pēc 2019. gada. Visi [politiķi – red.] šobrīd saka pareizās lietas, bet nekas vēl nav panākts.
R. K. Lielākās sekas šobrīd ir neskaidrība – kā biznesa pārstāvji mēs cenšamies plānot uz priekšu, jo jebkurš latviešu uzņēmējs Lielbritānijā vai Lielbritānijas uzņēmums Latvijā nemīl neskaidrību. Mēs nezinām, kas notiek, mums nav atbildes no politiķiem.
Kādi ir jūsu novērojumi, vai, piemēram, britu uzņēmēji, runājot par investīcijām, šobrīd ir piesardzīgāki, jo tuvojas Brexit, kas nozīmēs, ka būs pārmaiņas?
R. K. Es nedomāju, ka britu investīcijās Latvijā būtu novērojamas lielas izmaiņas.
K. G. Jā, runājot par to, tur ir citi jautājumi, kas ir krietni būtiskāki.
Olivers Bramvels. Tuvākajos gados nevarēs redzēt lielas biznesa izmaiņas, drīzāk noteikumi un dažādi regulējošie mehānismi pieredzēs izmaiņas. Tomēr brīdī, kad pati izstāšanās notiks, likumu ietvaram Lielbritānijā un Latvijā vajadzētu būt diezgan līdzīgam, pārmaiņas varētu sākt notikt vēlāk. Bet tas ir tāpat kā ar pašu Brexit – mēs nezinām. Uz šo procesu var būt pozitīvs skatījums un var būt negatīvs skatījums, bet šobrīd nevienam nav atbildes. Un tā ir liela problēma – ir grūti plānot trīs četrus gadus uz priekšu, jo nevar zināt, ko politiķi beigu beigās izlems.
K. G. Neviens nezina! Daudzi runā, bet tur nekas nav skaidrs. Misters Deiviss [Deivids Deiviss, Lielbritānijas pārstāvis – red.] un viņa franču kolēģis [Mišels Barnjē, ES pārstāvis – red.] veic pārrunas...
Jā, tieši tāpēc es jautāju – vienmēr tiek teikts, ka uzņēmēji ir ļoti praktiski un pragmatiski cilvēki, bet šāda neskaidrība, ko jūs arī minat, var būtiski kavēt dažādus plānus un, ja ne atcelt, tad likt vismaz iesaldēt kādus tālākos projektus.
K. G. Domāju – var gadīties, ka būs jārēķinās, ja vēlēsies tirgoties, ka nāksies izpildīt daudz vairāk veidlapu. Mēs nezinām, kādi būs nosacījumi.
O. B. Daudzām no šīm lietām ir gan negatīva, gan pozitīva ietekme, piemēram, ja izrādīsies, ka būs daudz vairāk birokrātijas un dokumentu, tad, iespējams, parādīsies kāds lielisks jaunuzņēmums, kas to atrisinās, izveidos elektroniskās veidlapas un padarīs visu daudz ērtāku. Tātad visām šīm Brexit sāpēm vajadzētu būt arī iespējai kādam citam. Tātad, pat ja tur būs problēmas, tur būs arī savas pozitīvās puses. Arī no sekām par vienošanos ar ES – paskatāmies uz Londonu, tā nav kļuvusi par pasaules finanšu un biznesa milzi tikai tāpēc, ka tā ir Londona. Tur ir cita mentalitāte, tā ir starptautiska vieta, un tam radošumam, kas ir Londonā, tam būtu jābūt motivatoram cilvēkiem. Es domāju, ka pēc Brexit, izejot no ES, būs cilvēki, kas būs uzreiz gatavi ienirt atpakaļ Londonā un Lielbritānijā, jo tur būs daudz jaunu iespēju. Ir grūti teikt, kā tas beigsies, bet, lai kādi būtu politikas lēmumi, es ticu, ka ir iespējas.
K. G. Ja tev ir klients, tur atradīsi veidu, kā viņu apkalpot.
R. K. Lielbritānija ar Eiropu tirgojās pirms ES, un es nedomāju, ka tikai tāpēc, ka būs tā sauktais Brexit, mēs pārstāsim tirgoties viens ar otru. Es ticu, ka uzvarēs veselais saprāts un mēs turpināsim sadarboties. Es arī neredzu iemeslu, kāpēc Latvijai būtu jāpārstāj tirgoties ar Lielbritāniju.
O. B. Man patiesībā no Kamerona iepriekš minētā svarīgākais šķiet tieši privātā ietekme – bizness vienmēr atradīs veidu, tas strādās ar tiem noteikumiem, kādi ir. Bet galvenie jautājumi ir, vai briti varēs strādāt ES, vai latvieši varēs strādāt Lielbritānijā. Ja jums ir uzņēmumi ar darbiniekiem no abām valstīm, tas, ka tu nezini, kuri no taviem cilvēkiem varēs turpināt strādāt bez papildu papīriem un pārbaudēm, ir smagākais jautājums. Tas ir stāsts par cilvēkiem.
Jūs iepriekš minējāt, ka sadarbībai ar Latviju ir citas bažas. Vai varam parunāt par to, kas tieši ir tas, kas, jūsuprāt, uzņēmējiem nepatīk. Nodokļu reforma?
K. G. Mēs neiesaistāmies politikā.
Bet jūs taču varat komentēt.
K. G. Tas, ko es varu teikt, ir, ka uzņēmējiem patīk noteiktība un viņiem nepatīk, ja jūs visu laiku spēlējaties ar sistēmu. Ko es esmu dzirdējis no tiem, kas grib doties uz Latviju, viņi vaicā – vai viņi [valdība – red.] atkal bakstīties ar nodokļu politiku, nekonsultēsies ar uzņēmējiem un nepadarīs visu neskaidru? Vai neizmainīs lietas otrajā lasījumā un cerēs, ka neviens to nepamana?
O. B. Tā ir liela problēma.
K. G. Tā ir milzīga problēma. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav uzticības valdībai. Tas nav labi. Ja jūs sēžat Londonā un domājat – iet uz valsti X, Y vai Latviju? Ja kāds pastāsta to visu par Latviju, tad, protams, ka [uzņēmējam – red.] ir vieglāk teikt: "Es negribu tajā visā iesaistīties [kas notiek Latvijā – red.], mēs varam doties uz valsti X, Y vai Z." Ja Latvija nav izteikti labāka par tām citām valstīm konkrētajā jomā, kas interesē uzņēmēju, investors izlems doties citur. Tas ir skumji, jo Latvija tā zaudē.
Kāda ir jūsu sajūta, vai šādi Latvija zaudē daudz potenciālo investoru?
K. G. Es esmu saticis cilvēkus, kas atnāk uz šejieni un saka, ka viņiem ir bažas par attieksmi, nodokļiem un viņiem ir bažas arī par citām lietām, piemēram, korupciju. Tas, protams, ir atkarīgs no tā, kas kuram rūp: kādam rūp nodokļi, kādam korupcija, kādam nepatīk, ka nevar atrast darbiniekus, kādam citam nepatīk likumi zemes iegādei. Bet ir bijuši cilvēki, kas šķituši nelaimīgi, Brexit ir tikai kārtējā lieta un tas, kas viņiem nepatīk. Galvenais uzņēmēja ienaidnieks – neskaidrība.
O. B. Manuprāt, tā ir daļa no sarunas, kam būtu jānotiek starp Latvijas un Lielbritānijas valdību – kā izveidot labāku vidi investīcijām. Tas ir saistīts ar daudzām lietām – nodokļu politiku, ēnu ekonomiku, korupciju. Kā liecina statistika, Latvijai katru gadu iet labāk, bet, ja Latvija gribētu vairāk investīciju, nepieciešamas īstas un redzamas pārmaiņas politikā un likumos. To ir minējuši daudzi, mēs mazāk, jo mēs neesam lobija organizācija, bet citas grupas ir likušas priekšā valdībai šos jautājumus, bet daudz no viņu teiktā nav sadzirdēts. Ja jūs redzat kaimiņu valstis – tās veic īstas un redzamas pārmaiņas, un tas ir saskatāms. Bet, ja jūs neveicat pārmaiņas vai nerunājat par to, vai veicat tās pēdējās brīdī, tas rada nedrošību.
Cik investīciju ir zaudēts, grūti teikt. Jo daudzi, paskatījušies uz Baltiju, varbūt aizgājuši citur, citi, iespējams, Brexit dēļ iesaldējuši plānus. Bet, piemēram, Barclays centrs, kas ir Lietuvā, būtu varējis būt Latvijā. Ir sajūta, ka lietas biznesam nav gana ērtas.
Visu sarunu lasiet pirmdienas, 7.augusta laikrakstā Diena!