Lai Grieķija atrisinātu parādu problēmu, tai ir jāatdzīvina sava ekonomika, ko var panākt, veicot reformas un saglabājot iespēju saņemt finansējumu, skaidro ekonomists.
Savukārt otra iespēja ir parādu restrukturizācija, kas nozīmē parādu norakstīšanu. Šis scenārijs, formāli skatoties, nav saistāms ar iespēju saglabāt dalību eirozonā, tomēr patlaban dalībvalsts statuss nav mainījies, lai gan daļēja parādu restrukturizācija jau ir veikta. Maksātnespējas fakts vēl nenozīmē automātisku eirozonas pamešanu, turklāt izstāšanās scenārijs aktualizē arī jautājumu par Grieķijas atrašanos Eiropas Savienībā. Precīzu nosacījumu, kā rīkoties šādos apstākļos, nav, tādēļ iznākums izrietēs no politiskajām likmēm un uzstādījumiem, skaidro ekonomists. Viņaprāt, ir skaidrs, ka tiks darīts viss, lai Grieķija saglabātu dalību Eiropas Savienībā. Jebkurā gadījumā, arī ja tiks panākta vienošanās par aizdevuma daļas izmaksu, Grieķijas parādu krīze un ar to saistītā nenoteiktība vilksies ļoti ilgi.
Ekonomists skaidro, ka Grieķijas ietekmei uz Austrumeiropas reģionu ir trīs virzieni. Pirmais ir savstarpējā tirdzniecība. Grieķijas tiešā tirdzniecība ar Austrumeiropas valstīm ir neliela. Vislielākā daļa - 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ir Bulgārijai, savukārt pārējām valstīm tā nepārsniedz 0,5%. Latvijai pērn savstarpējā tirdzniecība bija 26 miljonu eiro vērtībā jeb 0,1% no IKP.
Otrs faktors ir Grieķijas trieciens eirozonas finanšu sistēmai, kā dēļ reģiona ekonomikas var saskarties ar kreditēšanas nosacījumu izmaiņām, līdzīgi kā tas bija vērojams 2011. un 2012.gadā. Tas varētu raisīt izmaiņas iekšzemes patēriņā un mazināt ekonomikas izaugsmes tempu. Taču kopš pirmā Grexit jeb Grieķijas iespējamās izstāšanās no eirozonas uzplaiksnījuma eirozonas banku ekspozīcija ir krietni sarukusi, kas varētu nozīmēt arī krietni mazāku negatīvo ietekmi. No šī aspekta Baltijai, tostarp Latvijai, riski ir minimāli. Vairāk tas skartu Horvātiju, Čehiju, Slovākiju un Bulgāriju.
Trešais faktors ir netverams, jo ir sarežģīti izvērtēt, kā notikumi ietekmēs patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. No vienas puses, pret šo krīzi vairāku gadu garumā varētu būt izveidojusies rezistence, tomēr ierobežota ietekme varētu būt, jo pamanāms, ka notikumi Grieķijā šūpo dažādus noskaņojuma indikatorus Vācijā, skaidro ekonomists.
Viņš vērš uzmanību, ka notikumi Grieķijā atsaucas investoru uzvedībā, piemēram, attiecībā uz Spāniju. Uz aktuālo notikumu fona tiek vērtētas arī Kipras perspektīvas, proti, Grieķijas maksātnespējas problēmas var sniegt tās tūrisma sektoram priekšrocības, kas savukārt var sarežģīt Kipras tūrisma un visas ekonomikas izaugsmes izredzes.
Eiro vērtības krišanās uzlabo konkurētspēju, tomēr jūtama ietekme uz eirozonas eksporta rādītājiem novērojama salīdzinoši nesen. Vājāks eiro rada labākus nosacījumus arī Latvijas eksportam. Grieķijas problēmas, labāki ASV ekonomikas rādītāji, kā arī dolāra likmes celšana norāda uz apstākļiem, kas var likt dolāram pret eiro nostiprināties, skaidro ekonomists.
Gašpuitis secina, ka Grieķijā notiekošā tiešā ietekme ir maznozīmīga un ietekmes mērogu uz Latviju galvenokārt noteiks tas, kā Grieķijas parādu krīze atsauksies uz lielākajām eirozonas ekonomikām. Ir veikti daudzi pasākumi, pateicoties kuriem potenciāli negatīvā ietekme kopš pirmā krīzes viļņa ir krietni mazinājusies. Taču liela loma būs krīzes vadībai. Gašpuitis pauž cerību, ka ir izvērtēti visi riski, lai izvairītos no haotiskas notikumu attīstības, kas var strauji audzēt krīzes izmaksas.
Kā ziņots, Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, jau piecus mēnešus atrodas strupceļā, pusēm nespējot vienoties par vairākiem jautājumiem.
Grieķijai nākamnedēļ jāatmaksā Starptautiskajam valūtas fondam 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi Eiropas Centrālajai bankai, un, nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.