Pats būtiskākais šajās tendencēs ir ne tikai bezdarba kritums, bet tas, ka gada laikā arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kaut arī nebūtiski, bet ir samazinājies. Daudzviet bezdarbs neaug vai rūk tieši pateicoties tam, ka cilvēki atstāj darba tirgu. Latvijā, to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, joprojām ir visai augsts - 33.7 tūkstoši jeb 6.2% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. Tie ir darba tirgus potenciāls, kuru iesaiste būs nepieciešama gan no sociālā, gan ekonomikas izaugsmes aspekta. Tā kā turpmākā izaugsme saglabās nevienmērīgu raksturu, ļoti nozīmīgs būs iedzīvotāju mobilitātes jautājums. Arvien aktuālāk izpaudīsies darbaspēka pieejamības ierobežojumi Latvijas aktīvākajos reģionos, tā centros, kamēr būs reģioni, kuros bezdarbs saglabāsies ļoti augts.
Gašpuitis: Izaugsme turpina retināt darba meklētāju rindas
Pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme turpināja deldēt darba meklētāju rindas. Kā liecina jaunākie dati, šajā laika periodā darbu meklēja 131.9 tūkstoši cilvēku, kas ir par 34.8 tūkstošiem mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Attiecinot to pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, bezdarba rādītājs veidoja 12.8%.
Kopumā Latvija turpina iet pretēji tendencēm eirozonā, kur bezdarba rādītāji turpina kāpt un tā augstākais punkts vēl ir priekšā. Sagaidāms, ka bezdarba rindas šogad turpinās retināties un jau drīzumā Latvijas bezdarba rādītājs varētu noslīdēt zem vidējā eirozonas līmeņa. Tomēr izaugsmes palēnināšanās varētu atsaukties ar mērenākās tendencēs nodarbinātībā. Turpmākās indikācijas par iekšzemes patēriņa izaugsmes turpināšanos, ļauj sagaidīt, ka lielākas iespējas atrast darbu būs tieši pakalpojumu sektorā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.