Ministrs akcentēja, ka atbilstoši likumam pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkcijas ir deleģētas pašvaldībām, tāpēc tām visiem bērniem ir jāatrod vieta pašvaldības vai privātajā bērnudārzā.
"Par šo un citu funkciju nodrošināšanu pašvaldības savos budžetos saņem lauvas tiesu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Ja tagad ir pašvaldības, kas joprojām nevar rast risinājumu bērnudārzu rindu jautājumā un nevar atrast bērniem vietu bērnudārzā, tad ir jāsāk vērtēt to budžeta izlietojuma pamatotība," teica ministrs.
Gerhards uzsvēra, valsts programmas mērķis, kurā tika piešķirts līdzfinansējums, lai bērni varētu apmeklēt privātos bērnudārzus vai izmantot reģistrēto aukļu pakalpojumus, bija dot pašvaldībām laiku rindu novēršanai.
"Šīs programmas mērķis pavisam noteikti nebija beztermiņā līdzfinansēt privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojumu izmantošanu. Pašlaik pieprasīt finansēt no budžeta to, ko pašvaldībai būtu jānodrošina atbilstoši likumam, nozīmē divkārši finansēt vienu un to pašu," piebilda Gerhards.
Pēc Gerharda domām, vecākiem ir tiesības doties protestēt, bet tas ir jādara pie to pašvaldību durvīm, kas nepilda likumā noteikto funkciju, proti, nenodrošina bērniem iespēju apmeklēt bērnudārzu.
Ministrs pauda apņēmību, ka ministrija arī turpmāk ar dažādu Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību centīsies palīdzēt pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestādes renovēt vai uzbūvēt no jauna.
Valsts deleģēto funkciju veikšanai pašvaldībām tiek novirzīti gan valsts iedzīvotāju ienākumu nodokļi, gan valsts mērķdotācijas. Piemēram, šā gada 16. septembrī Latvijas Pašvaldību savienība un Finanšu ministrija panāca vienošanos, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā, kas paliks nemainīgs - 80% pret 20% par labu pašvaldībām. Papildu šiem nodokļu ieņēmumiem, pašvaldības patur 100% nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī daļēju vai 100% no izložu un azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa.