Viņa norādīja, ka šobrīd, ieviešot obligāto veselības apdrošinu, no veselības aprūpes sistēmas tiktu izslēgta "vesela rinda iedzīvotāju grupu", proti, tie, kuri gadā nesamaksātu noteiktu summu nodokļos. Tie būtu cilvēki, kuriem nav darbs vai kuriem ir neregulāri ienākumi, skaidroja Veide.
Viņa bažījās, ka izslēdzot šādus cilvēkus no valsts apmaksātas veselības aprūpes sistēmas, viņi vispār nedosies pie ārsta. Šādā gadījumā pastāv risks, ka nopietni saasināsies hroniskas saslimšanas, kā rezultātā nāksies šiem cilvēkiem sniegt jau akūtu palīdzību, kas valstij izmaksās vēl vairāk. Kopumā šādi sabiedrības veselības stāvoklis tikai pasliktinātos.
Ģimenes ārste arī uzsvēra, ka nav pierādīts, ka ar šādu sistēmu varētu apkarot nodokļu nemaksātājus. "Ir jābūt citām metodēm," pārliecināta ir Veide.
Viņa vēlreiz uzsvēra, ka šādu sistēmu ir pamats virzīt tad, kad valsts veselības aprūpei atvēlēs vismaz 4,5% vai 5% no IKP un iedzīvotāji ir spējīgi iegādāties šādu veselības apdrošināšanas polisi. Tomēr arī pēc šī līmeņa sasniegšanas vēl ir jāizvērtē vai šāda sistēma vispār Latvijas situācijai ir piemērota.
Veide arī bija skeptiska par to, ka obligāto veselības apdrošināšanu izdosies ieviest sākot no 2017.gada. "Šaubos, ka pēc diviem gadiem mums būs veselības aprūpei 4,5%," piebilda ģimenes ārste.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Veselības ministrijas pārstāve Agnese Gusarova, ministrijai sadarbībā ar Labklājības un Finanšu ministriju sagatavos un līdz 2016. gada 1.jūlijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanai.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) ir paziņojusi, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana.