Dēļ pieprasījuma vājuma eksporta tirgos mājsaimniecību patēriņš, visticamāk, būs saglabājis savu nesen atgūto lomu kā izaugsmes apjomīgākais dzinējspēks. Mazumtirdzniecības gada izaugsme, kaut kļuvusi lēnāka, sasniedza 3%. Šeit gan jāņem vērā, ka mājsaimniecību patēriņu šogad virza galvenokārt pakalpojumi (ēdināšana, skaistumkopšana, kultūras un izklaides pasākumi u.c.), kas neparādās mazumtirdzniecības datos. Pateicoties nodarbināto skaita pieaugumam, bezdarba samazinājumam, darba samaksas pieaugumam un neparasti zemai inflācijai, iedzīvotāju pirktspēja ir turpinājusi uzlaboties, radot labvēlīgu augsni mājsaimniecību tēriņu kāpumam. Tāpat pieaugumu par 2,5% gada griezumā trešajā ceturksnī uzrāda apstrādes rūpniecība. Lai gan šogad tās izaugsmes pamatā ir iekšzemes pieprasījums, pēc vājuma mirkļa gada pirmajā pusē sāk atgūties arī eksporta segments. Kaut arī preču eksports (faktiskajās cenās) trešajā ceturksnī saruka par 4,4% gada griezumā, šos mīnusus lielākoties veido daži vienreizēji faktori, t.sk., pērnā gada graudu rekordraža (un arī to augstās cenas pasaulē) un Liepājas Metalurga dīkstāve – izslēdzot šos divus faktorus, pārējo nozaru preču eksports turpina augt, trešajā ceturksnī par 2,5% pārsniedzot pērnā gada līmeni. Tas vedina domāt, ka Latvija ir diezgan veiksmīgi pārziemojusi ārējā pieprasījuma vājumu un līdzšinējo eiro zonas recesiju. Proti, sliktākais, iespējams, ir jau aiz muguras. Apsteidzošie indikatori ļauj domāt, ka turpmāk eiro zonā gaidāma lēna, bet tomēr izaugsme, kas pēc pusotra gada ilgas eiro zonas recesijas mūsu uzņēmējiem nozīmē iespēju no jauna kāpināt apgrozījumu ārējos tirgos. Nākamgad eksporta izaugsmei vajadzētu pieņemties spēkā un atkal augt straujāk par patēriņu. Robusta Latvijas ekonomikas izaugsme uz samocītas Eiropas ekonomikas fona vieš pozitīvu skatu par Latvijas izaugsmi nākotnē un tās spēju pielāgoties izmaiņām apkārtējā vidē. Mūsuprāt, IKP izaugsme šogad sasniegs atzīstamus 4,3% (t.i., joprojām straujāk augošā ES ekonomika!) un būs virs 4% arī nākamgad. Tomēr jāuzsver arī būtiski iekšējie riski. Pirmkārt, bezdarba līmenis turpinās sarukt, spiediens celt algas kļūs plašāks. Jautājums nav par to, vai algas augs – jautājums ir, vai uzņēmumi to varēs atļauties. Uzņēmumi to varēs tikai tad, ja atbilstoši augs arī ražīgums. Ja ražīgums neaugs, algu kāpums samazinās konkurētspēju un sabremzēs eksportu un izaugsmi kopumā. Otrkārt, pēdējā gada laikā uzņēmumi bijuši kūtri investēt. Ņemot vērā pašlaik jau augsto jaudu noslodzi, zems investīciju līmenis var nozīmēt grūtības kāpināt eksporta apjomus nākotnē. Arī tas mazinātu izaugsmes tempus un palielinātu riskus ar ražīguma kāpumu nesabalansētam algu kāpumam.
Kazāks: Latvija diezgan veiksmīgi pārcietusi eiro zonas recesiju
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada trešajā ceturksnī ir pieaudzis par 4,2% gada izteiksmē un par 1,2% salīdzinājumā ar otro ceturksni. Šādi izaugsmes tempi joprojām ir ļoti strauji gan uz visas ES, gan tuvāko kaimiņvalstu fona.Pozitīvi, ka izaugsme trešajā ceturksnī bijusi diezgan plaša un to virzījušas gan eksporta nozares, gan iekšzemes pieprasījums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.