Visvairāk šādu negadījumu bija maijā un jūlijā – abos vairāk nekā simts. Iespējams, maijā, kā jau pavasarī, laika apstākļiem uzlabojoties, strauji pieaudzis riteņbraucēju skaits, bet jūlijs ir vasaras vidus un karstākais atvaļinājumu laiks, kad bieži dodamies dažādos izbraucienos, arī ar riteni. Septiņi velosipēdisti pagājušajā gadā gājuši bojā negadījumos, bet 39 tika smagi ievainoti, diemžēl šī gada piecos mēnešos bojā gājuši jau pieci riteņbraucēji. Negadījumu pieaugumu var skaidrot ar riteņa, kā pārvietošanās līdzekļa popularitātes strauju pieaugumu, kam nebija gatavas amatpersonas un daļa pārējās sabiedrības, tādēļ jaunajiem izaicinājumiem nesagatavota bija likumdošana un infrastruktūra. Jāsaka gan, ka šī gada piecos mēnešos satiksmes negadījumos cieta 148 riteņbraucēji, bet aizvadītajā gadā šajā laika posmā – 178, tādēļ ceram, ka tā nav tikai laimīga sagadīšanās, bet mērķtiecīga un ilgtermiņa darba rezultāts.
Tā kā mūsu galvaspilsētu, kas veidojusies jau vairāk nekā astoņsimt gadus, nevar nojaukt un uzbūvēt no jauna atbilstoši šodienas satiksmes plūsmas prasībām, īpašu nozīmi iegūst ne tikai satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī dažādu satiksmes dalībnieku savstarpējā pieklājība un loģiskā domāšana uz ceļa, ko ne vienmēr ir iespējams aprakstīt noteikumu punktos un pantos. Lai pievērstu uzmanību riteņbraucēju drošībai un aicinātu autovadītājus būt tolerantiem pret mazaizsargātajiem braucējiem, LAMB jau ilgstoši īsteno dažādas satiksmes drošības akcijas, piemēram, kopā ar FIA organizētās kampaņas Riteņbraucējs?!, Izglābsim 3500 dzīvības ( #3500LIVES ), jo tieši tik daudz cilvēku ik dienas iet bojā uz ceļiem visā pasaulē, un publiskajā telpā uzrunā autovadītājus, aicinot būt īpaši uzmanīgiem pret mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Lai negadījumu skaits samazinātos aicinām, veicot labo pagriezienu, rūpīgi skatīties atpakaļskata spogulī, jo taisni braucošam riteņbraucējam ir priekšroka. Autovadītājam ir jāuzmanās, izbraucot no stāvlaukumiem un iekšpagalmiem, jo ir sadursmes risks ar riteņbraucēju, jāizvairās veikt kādus apdzīšanas manevrus, iebraucot velojoslās, stāvēt uz tām kaut uz neilgu laiku. Būsim savaldīgi, nekratīsim dūri katrā gadījumā, kad mūsuprāt riteņbraucējs, iespējams, ir bijis neuzmanīgs, bet piebremzēsim, palaidīsim velobraucēju, ja nepieciešams, jo kādas, kaut nenozīmīgas sadursmes rezultātā automašīnai var tiks noskrāpēts spārns, bet riteņbraucējs var gūt traumu. Tajā pašā laikā arī velosipēdistiem ir rūpīgi jāievēro satiksmes noteikumu prasības, jo viņu vieglprātīga un neuzmanīga rīcība var nodarīt ļaunumu ne tikai pašam pēdminim, bet izraisīt arī smagu negadījumu ar daudziem iesaistītiem satiksmes dalībniekiem. Aizvadītajā gadā apdrošinātāji cietušajiem gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās ir izmaksājuši 790 885 eiro. Riteņbraucējiem tika izmaksāts divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet gājējiem par 47% vairāk. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ pēdējā laikā strauji ir pieaugušas OCTA cenas, par kurām maksā auto īpašnieki.
Jauns izaicinājums autovadītājiem, riteņbraucējiem un citiem satiksmes dalībniekiem ir visu satiksmes dalībnieku sadzīvošana vienā plūsmā, ievērojot ātruma ierobežojumu uz Kr. Barona ielas, kā arī gaidāmās izmaiņas Brīvības ielā, kur varētu tikt izbūvētas trīs blakus esošas joslas - automašīnām, sabiedriskajam transportam un riteņbraucējiem.
Pārveidojot pilsētu un tās braukšanas joslas, jāņem vērā, ka nākotne tuvojas negaidīti strauji. Ja bezpilota autotransports vēl nesen bija tikai sižeta daļa fantastikas filmās, tad šodien tā jau ir realitāte. Ja doma, ka automašīnu var iznomāt uz ielas vienā stāvvietā kā riteni ar īpašas telefona aplikācijas palīdzību, bet atstāt jau citā vietā, arī bija nereāla, tad šodien Rīgā tāds pakalpojums (CARGURU) jau strādā. Eiropā arvien plašāku popularitāti gūst MaaS (Mobility as a Service). Tā būtība – apvienot visus pilsētas pārvietošanās veidus vienā mobilitātes kartē. Piemēram, iedzīvotājam ir apmaksāta abonenta karte, ar kuru viņš izmanto sabiedrisko transportu, nomā automašīnu vai riteni, izmanto autostāvvietu, pilsētas robežās brauc ar vilcienu, tātad lieto konkrētā brīdī vispiemērotāko mobilitātes veidu. Šo kopējo mobilitāti attīsta FIA, kas izveidojusi īpašu darba grupu tās izpētei un ieviešanai.
Šobrīd tiek izstrādāta Eiropas velostratēgija, kas tuvākajos gados tikšot pieņemta kā ES dalībvalstīm saistoša. Tas nozīmē, ka Rīgā un citur Latvijā nepietiks ar pašu labo gribu un izpratni, bet būs jāpilda saistības pret riteņbraucējiem. Negaidīsim Briseles norādes, bet sagatavosimies jau paši, jo esam ieinteresēti, lai riteņbraukšanai pievērstos arvien lielāks pašmāju iedzīvotāju skaits, un Latviju kā velo braukšanai draudzīgu zemi apmeklētu arvien vairāk ārvalstu velotūristu.