Pašlaik jaunākā ir pusoficiāla ziņa, ka sašķidrinātās gāzes (SDG) terminālis varētu būt nevis Latvijā, pat ne Lietuvā vai Igaunijā, bet gan Somijā. Kā tas tā varēja notikt? Jūs, Kampara kungs, esat izteicies, ka Latvija nav cīnījusies līdz galam, uz ko jūs, Pavļuta kungs, esat norādījis, ka Kampars nepamatoti radījis cerības, ka Latvija SDG projektu jau ir ieguvusi. Komentējiet.
Artis Kampars (A. K.). Latvijai šāda līmeņa investīcijas būtu ārkārtīgi nozīmīgas. Padomju laikā gāzes infrastruktūra dabīgā veidā tika būvēta ap Rīgu, Inčukalnu, līdz ar to esošā tā būtu jāpārbūvē mazāk. Un, ņemot vērā dažādu lielu enerģijas projektu atrašanos kādā no Baltijas valstīm, Latvijai dabīgi vajadzēja stingri uzstāt uz šādu projektu.
Cik lielā mērā šis projekts bija apsolīts Latvijai brīdī, kad beidzāt savu darbu kā ministrs?
A. K. Nekad nevienam neesmu teicis, ka ir apsolīts. Tajā brīdī notika ļoti asa iekšējā diskusija, kas varētu uzņemties projekta līderību, un neapšaubāmi gan Lietuva, gan Igaunija arī pretendēja. Saprotot, ka Lietuvai galvenais akcents tomēr ir uz Visaginas atomelektrostaciju (AES), Igaunijai - Narvas un esošo elektrostaciju rekonstrukciju, abas puses it kā respektēja Latvijas argumentēto pieeju, ņemot vērā infrastruktūru. Triju ministru līmenī bija sagatavots kopējās deklarācijas projekts, kurā jau bija sarunas par atsevišķiem teikumiem un formulējumiem.
Toreiz jūsu vadībā bija runa par tādu kā valstisku tirgu: mēs lietuviešiem palīdzēsim ar Visaginu, bet viņi mums ar SDG termināli.
A. K. Es joprojām uzskatu, ka šis pat nav tirgus, bet loģiska solidaritāte šādu lielu investīciju projektu realizācijā. Lietuvieši ieguva iespēju realizēt starpsavienojumu starp Zviedriju un Lietuvu, arī Visaginas projekts ar krietni lielāku investīciju apjomu un atsevišķi gāzes rekonstrukcijas projekti. Šī bija liela valdības iespēja, pat pienākums šajās starpvaldību sarunās uzstāt un argumentēt, kāpēc tieši SDG, kas ir ļoti piekrītoša un loģiski izejot no esošās bāzes situācijas.
Daniels Pavļuts (D. P.). Latvenergo bija veicis izpēti, kāds būtu Latvijas priekšlikums par vietām, kur varētu taisīt SDG termināli. Kaimiņiem toreiz tāda nebija. Pagājušogad vasarā notika diezgan aktīva lobēšana pie kaimiņiem, prezentējot pētījumu un argumentējot, ka to vajadzētu darīt Latvijā. Man pilnībā nav nekāda apliecinājuma, ka Lietuvas vai Igaunijas puse reāli būtu bijušas gatavas piekrist.
Pirmajā darbības mēnesī man Briselē bija ārkārtīgi asas un no diplomātiskā starpvaldību attiecību viedokļa ļoti nepatīkamas sarunas ar abu kaimiņu valstu ministriem. Toreiz nebija neviena signāla no baltiešiem, ka viņi kādā brīdī būtu gatavi piekrist Latvijas piedāvājumam.
Mēnesi vēlāk notika triju Baltijas valstu premjeru tikšanās, kur faktiski vienojās, ka ņemam pauzi un prasām, lai Eiropas Komisija (EK) veic papildu pētījumu. Būtībā ar šo EK pētījumu lēmuma pieņemšana atlikta vismaz par gadu. Un nav skaidri zināms, kad un kā šis lēmums tiks pieņemts, jo EK rekomendācija, visticamāk, nebūs stingri noteikta.
Jautājums ir par pēctecību - viens aizgāja, otrs pārņēma. Vai šis posms kādā brīdī nav bijis pazaudēts?
D. P. Domāju, ka ne, jo valsts pārvalde ir tā uzbūvēta, ka šo pēctecību nodrošina ierēdniecība. Mēs īsumā tikāmies, un, kad Kampara kungs man nodeva savu kabinetu, īsumā apstāstīja, kas un kā. Bet to pēctecību nodrošina ierēdņi.
Tomēr šis ir tāds politiskais līmenis, kur bieži vien ministru sarunu ierēdņi nezina.
A. K. Šī tēma bija tā galvenā mūsu īsajā tikšanās reizē, nododot kabinetu. Liku to galdā un teicu, ka tā ir fundamentāli svarīga.
D. P. Tas pat nav būtiski - nodeva vai nenodeva. Šādos lielos, starpvaldību jautājumos ir politiski liels kārdinājums radīt sajūtu, ka tūlīt būs, tūlīt dabūsim. Izpildīt to reizēm ir ārkārtīgi grūti. Jebkas, kas pēc tam notiek, izskatās: «A, mēs to pakāsām.» Kad premjeri vienojās par EK izpēti, burtiski uzreiz uz galda parādījās Klaipēdas projekts, kur pēkšņi izrādījās, ka Lietuvas pusē ir nodrukāts buklets, kurā jau izstāstīts, kā viņi Klaipēdā taisīs savu individuālo projektu. Lai gan premjeri tikko bija vienojušies par pētījuma veikšanu reģionālajam terminālim.
Kā tas tā var būt?
A. K. Tas nelāgais pamatojums šajā gadījumā bija Lietuvas prezidentes Grībauskaites atbalsts un ļoti sliktais apliecinājums šai sadarbībai, kad Valdis Zatlers viesojās Viļņā. Tas bija 2011. gada janvāris, kurā šis politiskais atbalsts bija. Ļoti augstu vērtējot prezidentes ietekmi un viņas vārdu nopietnību, mums likās, ka šis ir tāds politisks signāls, kas būtu jāņem vērā.
Somija uzradās pēkšņi
Bet no kurienes vispār uzradās Somija šajā termināļa stāstā?
D. P. Mēs ar Kampara kungu pilnīgi noteikti varam vienoties izpratnē, ka Somijas faktors bija liels nezināmais. Laikā, kad ar projektu strādāja Kampara kungs, somi bija skaidri pateikuši, ka nepiedalās. EK pētījuma laikā šogad pavasarī somi pēkšņi uzziedēja un pateica, ka viņus tas interesē. Un vēl pēc brītiņa, pētījuma beigu stadijā, parādījās somu priekšlikums: kāpēc neizvērtēt arī novietojumu Somijā.
A. K. Mans statuss atļauj varbūt atvērt detaļas par kaimiņu interesēm. Attīstītāji, kas no Igaunijas bija ļoti aktīvi, viņu īpašnieki diezgan cieši saistīti ar Gazprom. Igaunijā ir mazākais patēriņš, un tās enerģētikas sistēma nav būvēta uz gāzes. Tāpēc pretendēt, ka viņi ceļ pie sevis šo termināli, samērā neloģiski. Nesaprotami mazs tirgus, infrastruktūras nav. Savukārt viņu uzstājība gan. Tiešām tajā visā starpvaldību spēlē igauņi noslēpēja ļoti interesanti. Klusējot un mājot ar galvu, bet beigās uzliekot šo Somijas karti galdā.
D. P. Atkal piekrītot - kad bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu.
Tie bija igauņi?
A. K. Igauņu dubultspēle tomēr ir acīmredzama.
Secinājums: mēs esam diezgan pamatīgi apkrāpti?
A. K. Negribu nevienu vainot, saprotot kaudzi objektīvu apstākļu, mēs valsts līmenī neesam pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un argumentējuši.
D. P. Pirmkārt, lēmums vēl nav redzēts. EK nolīgto ekspertu situācija šobrīd ir absolūti neapskaužama. Tas, ka rekomendāciju saņemšanas termiņš kavējas jau divas nedēļas, nozīmē, ka viņi histēriski domā, kā risināt šo sarežģīto situāciju. Skaidrs, ka tagad rekomendācijas no konsultantiem nebūs sevišķi skaidras. Un gala rezultātā tāpat būs jāatrod politisks risinājums. Domāju, ka tuvākā pusgada laikā tas arī būs pats interesantākais.