Tieši pēdējo gadu laikā LBAS ir bijusi vienīgā organizācija, kas ir iestājusies par darbinieku darba samaksas jautājumu sakārtošanu – prasot gan minimālās algas palielināšanu, gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu, kā arī samērīgu nodokļu progresivitātes ieviešanu.
Pilnīgi piekrītam, ka minimālā alga ir jāpaaugstina straujāk, un par to LBAS ir iestājusies vienmēr, par savu panākumu uzskatot arī Finanšu ministrijas piedāvājumu no nākamā gada minimālo algu pacelt vismaz līdz 225 latiem. Taču svarīga ir ne tikai darba samaksa un darbaspēka nodokļi, bet arī darba samaksas reālā pirktspēja – kāds ir nekustamā īpašuma nodoklis, PVN, cik maksājam par siltumu, elektrību, gāzi, pārtiku u.c.
Ja uzņēmumā ir arodbiedrība, tad darba samaksa tiek noregulēta ar koplīguma palīdzību, un darba samaksa vienmēr ir uzņēmumu un iestāžu arodbiedrību rūpju lokā. Arī nacionālajā un nozaru arodbiedrību līmenī arodbiedrības ir neatlaidīgi prasījušas un prasa darba samaksas paaugstināšanu, bet arodbiedrības nepieņem lēmumus. Un tas, cik lielā mērā sociālie partneri – valdība un darba devēji – ieklausās arodbiedrībās, ir atkarīgs no demokrātijas brieduma valstī.