LM uzsver, ka ikviens bērns vēlas izaugt ģimenē - vecāku aprūpēts un izlolots, kopīgi baudot gan priekus, gan bēdas. Diemžēl 1400 bērniem Latvijā šis ir kluss sapnis, jo viņiem tādu iespēju nav. Lai nodrošinātu bērnam ģimenisku vidi, bērnu ir iespējams adoptēt, tādējādi garantējot viņam stabilu un harmonisku dzīves vidi, ļaujot bērnam iegūt pastāvīgu ģimeni, kurā viņš jūtas droši, iegūstot gan emocionālo stabilitāti, gan juridisko statusu.
Latvijā alternatīva vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir ārpusģimenes aprūpe, t.i., aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, t.sk. arī SOS ciematā. LM noraida plašsaziņas līdzekļos izskanējušos apgalvojumus, ka audžuģimenes ir beztiesiskas. Jau sākotnēji ģimene vai persona par audžuģimeni kļūst, lai sniegtu bez vecāku gādības palikušam bērnam aprūpi uz laiku, kamēr bērns var atgriezties bioloģiskajā ģimenē, bērnam tiek iecelts aizbildnis vai bērns tiek adoptēts. Tāpat uzsveram, ka tieši audžuģimenēm, kurās uzturas bērni, ir prioritāras tiesības adoptēt bērnu.
Tādējādi, ja bērna un audžuģimenes starpā ir izveidojušās patiesas bērna un vecāka attiecības, Latvijas tiesiskais regulējums jau patlaban veicina to, lai tieši audžuģimene bērnu adoptē, tādējādi ļaujot viņam iegūt pastāvīgu ģimeni, kurā bērns jūtas droši, iegūstot gan emocionālo stabilitāti, gan juridisko statusu.
Būtiski, ka audžuģimenē ievietota bērna aizbildņa pienākumus veic bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. Tāpat Saeimā 2.lasījumā ir pieņemti grozījumi Bāriņtiesu likumā, paredzot audžuģimenei tiesības pārsūdzēt tiesā bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības. Tādējādi uzskatām, ka šis regulējums ļaus tiesai izlemt tos strīdīgos gadījumus, kad audžuģimenei nav pārliecība, ka bāriņtiesa ir rīkojusies bērna labākajās interesēs, pieļaujot bērna adopciju, tai skaitā uz ārvalstīm.
LM kategoriski noraida Zvannieku mājas priekšsēdētājas apgalvojumus. Lai gan audžuģimenē, nenoliedzami, bērnam maksimāli nodrošina ģimenisku vidi, tomēr audžuģimene ir ārpusģimenes aprūpes forma, nevis pastāvīga ģimene bērnam. Līdz ar to bērnam, kuram nav iespējams augt bioloģiskajā ģimenē un kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē nevar liegt iespēju iegūt pastāvīgu ģimeni – adoptētājus. Turklāt audžuģimenei ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētāju.
Tāpat LM uzsver, ka adopcijas process Latvijā ir bezmaksas. Neviena valsts vai pašvaldības iestāde negūst finansiālu labumu par bērna adopciju.
LM uzsver, ka, pirmkārt, adoptējamam bērnam adoptētājus meklē Latvijā. Diemžēl Latvijas adoptētāju ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam, kurš vai nu ir pilnīgi vesels, vai ar nelielām veselības problēmām. Šobrīd LM rīcībā nav informācijas par Latvijas adoptētājiem, kuri vēlētos adoptēt bērnu vecāku par 7 gadiem.
Ja bērnam nav izdevies atrast aizbildni vai adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa vērtē bērna intereses un iespēju iegūt ģimeni ārvalstīs. LM norāda, ka bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Vienlaikus bērna adopcija gan Latvijā, gan arī uz ārvalstīm pieļaujama, ja bērns (atbilstoši bērna vecuma, brieduma un sapratnes pakāpei) piekrīt adopcijai.
Turklāt, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, piekrišana adopcijai ir jānoformē rakstiski. To paredz Civillikuma 169.panta pirmā daļa. Kopumā LM apkopotā informācija par adoptējamiem bērniem liecina, ka 391 bērns ir atteicies no adopcijas, tādējādi turpinot uzturēšanos ārpusģimenes aprūpē.
Attiecīgi ārvalstu adoptētāji (lielākoties no valstīm, ar kurām sadarbība izvērtusies visplašāk – ASV, Francijas, Itālijas) galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt skolas vecuma bērnus, pusaudžus, brāļu/māsu grupas, kā arī bērnus ar ievērojamām veselības problēmām. Tādējādi uz ārvalstīm adoptē tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt pastāvīgu ģimeni Latvijā.
LM norāda, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina, tādējādi arī tiesa un prokuratūra, adopciju apstiprinot, pārliecinās par adopcijas procesa likumību.
Vienlaikus norādām, ka ikvienam ir tiesības vērsties Valsts policijā, ja ir radušās aizdomas par prettiesisku rīcību pret bērniem. LM galvenokārt, pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas par prettiesiskām darbībām adopcijas procesā, ikreiz ir vērsusies Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju. Nevienā gadījumā Valsts policija nav pieņēmusi lēmumu uzsākt kriminālprocesu.
Atgādinām, ja bērnu nav iespējams adoptēt Latvijā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.
Atbilstoši konvencijai, informāciju par bērnu sniedz ārvalstu adoptētājus pārstāvošai akreditētai iestādei, neminot identificējošu informāciju (bērna vārdu/uzvārdu un atrašanās vietu). Tikai tad, ja adoptētāji ir izteikuši vēlmi personīgi iepazīties ar bērnu, LM sniedz informāciju par bērna atrašanās vietu. Informējam, ka ASV adopcijas aģentūru akreditāciju Latvijā izskata tikai tad, ja aģentūras akreditāciju ir devusi ASV vēstniecība Latvijā.
Papildus norādām, ka LM nesadarbojas ar aģentūrām, kas organizē bērnu ciemošanos ārzemēs un kategoriski noraidām informāciju par ziņu izpaušanu trešajām personām par adoptējamiem bērniem.
2013.gada 31.decembrī Latvijā bija 589 audžuģimenes, no tām 525 audžuģimenēs bija ievietoti kopumā 1215 bērni, savukārt 64 audžuģimenes dažādu iemeslu dēļ nevarēja uzņemt bērnus.