Kā vēstīts, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Bērnu interešu aizstāvības speciāliste Kristīne Veispale uzskata, ka valstī trūkst vienotas izpratnes un ieteikumu par to, kādam vajadzētu būt ārpusģimenes aprūpes iestāžu modelim.
Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons ceturtdienas rītā Latvijas Radio sacīja, ka tas ir diezgan kritiski, ja Latvijā attīstās bērnunami, bet neattīstās audžuģimeņu institūts. "Ārkārtīgi kritiski tas ir, ja politiķi tam nepievērš pienācīgu uzmanību," sacīja tiesībsargs. "Politiskais kūtrums ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijā nav attīstītas bērnunamiem alternatīvas ārpusģimenes aprūpes formas," uzskata J.Jansons. Viņš skaidroja, ka alternatīvajā aprūpē audžuģimenes institūts nav nostiprināts, "tas ir drīzāk tādas misijas ietvaros". Viņš arī atzina, ka audžuģimeņu kompensācija 80 latu apmērā ir nepietiekama.
L.Liepiņa uzskata, ka situācija bērna ārpusģimenes aprūpē "ir relatīvs jēdziens un situācija vienmēr var būt labāka un sliktāka". Viņa nenoliedza, ka ministrija piekrīt tiesībsarga ziņojumam par bērnu tiesībām un audžuģimeņu jautājumu, tomēr neatbalsta priekšlikumu no 2012. gada 1. jūlija neievietot bērnus bērnunamos. "Mēs neesam pret, bet mēs nevaram tā to risināt, jo nav alternatīvu. Nav tik daudz audžuģimeņu un aizbildņu. Ieraksts likumā neko nemainīs. Šis jautājums jārisina kopā ar pašvaldībām un Finanšu ministriju," teica L.Liepiņa. Kā ziņots iepriekš, saskaņā ar starptautiskajiem bērnu tiesību standartiem bērna, kurš ir vecumā līdz 3 gadiem, ievietošana aprūpes iestādēs ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Viņa piebilda, ka ar likuma grozījumiem, kas piespiedīs pašvaldības kā primāro bērniem līdz 3 gadu vecumam izvēlēties audžuģimenes, nevis bērnunamus, situāciju var tikai saasināt. Likumdošana nosaka, ka pabalstu līdz trīs gadu vecumam, ja bērns nonāk audžuģimenē maksā pašvaldība. Ja pašvaldībai šādu līdzekļu nav, nereti bērnu nākas ievietot bērnunamā, nevis ģimeniskā vidē. "Ne vienmēr pašvaldību prioritāte ir bērnu intereses. Esam redzējuši divus lēmumus, ka pašvaldības ievieto bērnus bērnunamos finansiālu apstākļu dēļ. Ar tādu uzspiešanu mērķi nesasniegsim. Ja uzspiedīs kontroli, bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm neņems ārā," sacīja L.Liepiņa.
Uz jautājumu, kādā ievirzē Labklājības ministrija strādā un kādi pasākumi ir plānoti, ministrijas pārstāve sacīja, ka, ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, 2013. gadā nekādus pasākumus, kam nepieciešams papildu finansējums, nevar īstenot. "Arvien vairāk valsts pārvaldē saprot, ka tas nav vienas ministrijas vai nozares jautājums," uzskata ministrijas pārstāve. L.Liepiņa cer, ka Latvijas Pašvaldību savienība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Labklājības ministrija varētu veidot sadarbību, lai šos jautājumus risinātu. "Lai pārrunātu iespējamos risinājumus un likumos jau sen ierakstītās tiesības tiktu pildītas," uzsvēra L.Liepiņa.
Jautāta, cik liela varētu būt summa, ko kā atbalstu varētu saņemt vecāki, audzinot audžubērnu, L.Liepiņa teica, ka 200 latu. Patlaban tie ir 80 lati. "Negribētos saukt konkrētas summas, bet tas, ka atlīdzība ir palielināma, tā tas ir. Ja valstij nav naudas, tad varbūt pašvaldības var palīdzēt. Piemēram, Rīgā pašvaldība piemaksā pie pabalsta vēl 135 latus. Tomēr tas nav atrisinājis šīs problēmas," secināja ministrijas darbiniece.
Viņa arī uzsvēra, ka patlaban tiek strādāts pie dažādiem ārpusģimenes aprūpes modeļiem. Pērn tiesībsarga izstrādātajā ziņojumā teikts, ka Labklājības ministrija nāks klajā ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanā. L.Liepiņa atzīst - tie jāizstrādā un jāiesniedz Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā līdz maijam.