Rosinātā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk, norāda Labklājības ministrijā (LM).
Savukārt, kā skaidro Reirs, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Jau vairākkārt ir saņemti starptautisko organizāciju atzinumi ar norādēm uz sociālo nevienlīdzību, zemu minimālo algu un neapliekamo minimumu. Ņemot vērā, ka straujāk aug lielāka apmēra algas, nepieciešams rīkoties, lai nodrošinātu arī samaksas pieaugumu darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu. Tās paaugstināšana ir demokrātisks un vienlīdzīgs veids, kā tiešā vai netiešā veidā atbalstīt lielu Latvijas sabiedrības daļu, īpaši reģionos, norāda ministrs.
Bukova-Žideļūna pauda, ka šī brīža minimālā alga ietver tikai pašu pamatvajadzību nodrošināšanu, jo aprēķinātais nabadzības riska slieksnis ir 291 eiro vienam cilvēkam. Minimālās algas pacelšana neietekmē cenu kāpumu, un tā neietekmē bezdarba līmeni, bet efekts ir tieši pretējs - palielinās iedzīvotājiem pieejamais naudas daudzumus un attiecīgi arī pirktspēja.
Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.
Bukova-Žideļūna arī atgādināja, ka Reirs šodien izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē virza jautājumu par minimālās algas palielināšanu.
Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas palielināšanu.
"Būtisku minimālās algas celšanu neatbalstu, jo jau patlaban produktivitāte aug lēnāk nekā atalgojums. Kad tiek celta minimālā alga, redzam, ka uzreiz pieaug nepilnu laiku strādājošo skaits, īpaši lauku reģionos. Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši - vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku," Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa piebilda, ka LM ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro ir uzskatāms par strauju pieaugumu un tas nav atbalstāms.
"Ja vispār runājam par minimālās algas celšanu, tad ne vairāk kā par 10 eiro," sacīja Reizniece-Ozola.