Jau ziņots, ka Daugavpilī dzīvojošais mediķis Andrejs Faibuševičs Dienai atklāja, ka valstij būtu jāsponsorē kādi kultūras pasākumi šajā pilsētā, lai "ieguldītu latviskumā". "Kas liedz sponsorēt teātra izrādes, lai cilvēki apaug ar latvisko tradīciju. Krieviem šeit ir seši popkoncerti mēnesī, latviešiem viens pusgadā. Papētiet latviešu grupu turneju maršrutus - tālākais punkts Latgalē ir Rēzekne, bet Krāslavā vai Daugavpilī - nekādi. Un pasakiet, kam būtu sliktāk, ja no integrācijas naudiņas iemaksātu Jaunajam Rīgas teātrim vai kaut vai Labvēlīgajam tipam, lai viņi brauc šurp un spēlē? Varbūt sākumā viņi spēlētu 20 cilvēkiem, bet paietu trīs gadi, un cilvēki parādītos. Tad arī krievi redzētu, ka latvietim būt ir cool, jo tad tev ir izrādes, koncerti, izklaides. Šobrīd cool ir būt krievam, bet latvietim būt ir grūts darbs," šādu viedokli laikrakstam pauda A.Faibuševičs.
Mūziķis Kaža portālam Diena.lv atzina, ka Daugavpilī uzstājas reizi gadā, kad grupai Putnu balle ir koncerttūre pa Latviju. "Dārdzība nav tas iemesls, kādēļ uz turieni tik bieži nebraucam. Būtiskākais – nav pieprasījuma. Pēc pēdējā referenduma mēs redzam skaidri, kādā valodā dziedošiem mūziķiem šajā pilsētā ir konkurentspējas priekšrocības," sacīja Kaža.
"Man ir pamatotas aizdomas, ka divvalodības problēma ir nevis integrācijas politikas trūkums, bet gan krievvalodīgo nevēlēšanās pieņemt lietas," sacīja mūziķis.
Viņaprāt, ja arī valsts piešķirtu līdzekļus latviešu mūziķu koncertiem Daugavpilī, apmeklētību un ieinteresētību tas diez vai mainītu. "Šaubos, vai karote ko mainītu. Šaubos, vai labums atsvērs ieguldījumus," domā mūziķis.
Viņš norādīja, ka Latvijā dzīvojošās minoritātes vienmēr izturēsies citādāk nekā citās valstīs. "Es to apdomātu. Es īsti nesaskatu problēmu nebraukt. Mūzika patiešām spēj apvienot dažādus cilvēkus, galvenais, lai viņi to gribētu. Būtu pārsteigts, ja tas izdotos," sacīja Kaža.
Viens no grupas Lavēlīgais tips dalībniekiem Ģirts Lūsis portālam Diena.lv skaidroja, ka galvenais iemesls, kādēļ latviešu mūziķu grupas tik bieži nedodas uz Daugavpili, ir vietējo organizatoru kūtrums. "Bieži tas nesanāk, bet, ja aicina, aizbraucam. Attālums nav šķērslis, lai nebrauktu! Ko tad teikt mūziķiem, piemēram, ASV?" jautāja Ģ.Lūsis. Viņš atzina - ja viņiem nodrošinātu pasākumu norisi, "Daugavpilī varētu dzīvot kaut mēnesi".
Runājot par valsts atbalstu, Ģ.Lūsis sacīja, ka tas "būtu patīkami, bet tas nav galvenais". "Ar visu valsts atbalstu spēlēt tukšai zālei nav nekāda prieka," uzsvēra mūziķis. Labvēlīgais tips pēdējoreiz Daugavpilī bija 2011. gada nogalē. Koncertēt šajā pilsētā iznākot reti - reizi divos, trijos gados.
Mūziķis domā, ka efektīvākais veids, kā piesaistīt iedzīvotājus apmeklēt kultūras namus un centrus, ir tos atjaunot. "Ja atjaunotu gan interjeru, gan aparatūru, gan ēkas ārpusi, publika ietu uz turieni. Galvenais taču ir kopā būšanas moments," sacīja Ģ.Lūsis. Viņaprāt, nav iespējams "ieaudzināt apmeklēt pasākumus ar dotācijām". Mūziķis domā, ka derīgi būtu, ja valsts atbalstītu vairāku koncertu rīkošanu un popularizēšanu un tad to pārtrauktu, jo cilvēki jau būtu pieraduši apmeklēt šādus pasākumus. "Rūpīgi jāpārdomā stratēģija," piebilda Ģ.Lūsis.
Dziedātāja Olga Rajecka Dienai.lv atzina, ka viņa noteikti piekristu koncertēt arī Daugavpilī, ja, piemēram, valsts sniegtu kādu atbalstu. "Kaut vai segtu transporta un aparatūras nogādāšanas izdevumus, lai tas tomēr būtu adekvāts honorārs, ko saņemtu pēc koncerta, jo izmaksas ir dārgas," sacīja mūziķe. Viņa gan norādīja – rastos jautātājumi – kuri mūziķi būtu izredzētie un saņemtu finansējumu. Kā risinājumu viņa minēja skates, kurās komisija varētu noteikt, kuri mūziķi katrā žanrā būtu labākie.
O.Rajecka portālam Diena.lv pastāstīja, ka Daugavpilī koncertēt nav izdevīgi, jo cilvēkiem ir paradums biļetes iegādāties tieši pirms koncerta, tādēļ pat īsi pirms koncerta nav zināms, cik būs apmeklētāju. Ņemot vērā, ka izmaksas ir lielas, lai nokļūtu Daugavpilī un nogādātu pilsētā arī aparatūru, koncerts var arī neatmaksāties.
"Vienā koncertā Daugavpilī pirms koncerta biļetes nopirka tikai 150 cilvēku. Mēs tomēr riskējām un aizbraucām. Labi, ka atnāca 400 cilvēku," sacīja dziedātāja.
Viņa atzina, ka kultūras dzīves oganizētāji zvana grupai un mudina braukt uz Daugavpili, bet lielākoties nākas atteikt. "Savu 50 gadu jubiles koncertu noteikti nerīkošu Daugavpilī," sacīja O.Rajecka. Viņa vienlaikus piebilda, ka labprāt koncertētu arī šajā pilsētā, tomēr nekad nav zināms, cik cilvēku atnāks uz koncertu. "Iedzīvotājiem būtu jāiegādājas biļetes iepriekš, lai mēs zinātu, cik cilvēku būs, lai varam rēķināties. Varbūt pelnošie pašvaldības uzņēmumi varētu atbalstīt mūziķus un nosegt, piemēram, transporta izdevumus, lai tas nav tā, ka pēc koncerta saņemam 15 latu," skaidroja mūziķe. Viņa arī norādīja, ka cilvēkus uz koncertiem varētu mudināt nākt ar ielūgumiem. "Piemērām, kādās iestādēs, ko vairāk apmeklē latviešu valodā runājošie, uzņēmumi varētu izdalīt ielūgumus vai kaut vai informēt par koncertu," teica O.Rajecka.
Visapmeklētākie koncerti ir Valmierā, Liepājā, Cēsīs, Ogrē, Lielvārdē un Jelgavā. "Valmierā un Jelgavā vienmēr ir 100% garantija, ka būs daudz cilvēku. Par šīm pilsētām nekad nav šaubu," sacīja mūziķe. Dziedātāja gan atzina, ka pavisam netālu – Preiļu kultūras namā koncerti jau kļuvuši par tradīciju un ir ļoti apmeklēti.
Mūziķis Gvido Linga ar grupu Linga uz Daugavpili spēlēt dodas reti, tomēr ar apmeklētāju skaitu neesot bijušas kādas problēmas. Viņš atzina, ka uz šo pilsētu grupa nedodas tik bieži, jo Daugavpilī iedzīvotājiem "ir drošvien citas muzikālās prasības". Arī no vietējiem kultūras namiem un centriem uzaicinājumi nav tik bieži. Viņaprāt, lai gūtu atsaucību un apmeklētību, jāorganizē festivāli ar vairākām mūzikas grupām. "Vasarā Daugavpilī jātaisa trīs līdz četri festivāli, lai atsaucība būtu lielāka," sacīja G.Linga.
Viens no grupas līderiem atzina, ka, piemēram, uz Rēzekni grupa dodas diezgan bieži. Lai gan izmaksas, dodoties uz Daugavpili ir lielākas nekā uz citām pilsētām, Linga ir vienmēr gatava spēlēt un atalgojums nav tas galvenais. Uz jautājumu, vai biežāki latviešu mūziķu koncerti veicinātu latviešu valodas popularizēšanu Daugavpilī, G.Linga atzina, ka valodu jautājums ir "uzpūsts". "Man drīzāk uztrauc jautājums par tomātiem," sacīja G.Linga. "Man tāda sajūta, ka šie 20 gadi neko nav iemācījuši," sacīja G.Linga. Viņš pauda nožēlu, ka valsts neatbalsta estrādes mūziķus, jo valda uzskats, ka tā nav vērtīga. Piemēram, zviedru, somu mūziķus atbalsta valsts, investē, lai brauc uz ārzemēm," minēja G.Linga.
Kultūras ministrijas darbinieki atbildes uz Dienas.lv jautājumiem solīja sniegt vēlāk.
Jau ziņots, ka tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt kā otro valsts valodu, kopumā piedalījās 1 098 847 jeb 71,12% pilsoņu. Daugavpilī referendumā piedalījās 40 407 pilsoņi, no kuriem 34 419 jeb 85% balsoja par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai, bet 5816 jeb 14,39% balsoja pret.
(papildināta ar Ģ.Lūša teikto)