"Viena no Dziesmu svētku organizētājām pat atļāvās pateikt, ka tādas tautas sadziedāšanās var taisīt katru dienu. Bet kur tad bija dziesmu svētku kulminācija? Tā bija – tikai pēc koncerta, kad ar mokām izvilktas sešas septiņas stundas, un beidzot tauta dziedāja to, ko vēlējās," uzsver R.Pauls.
Maestro gan atzīst, ka kopumā svētku programmā bijusi skaista – bijis lielisks simfoniskās mūzikas un Jāzepa Vītola piemiņas koncerts, svētku noskaņu un pacēlumu varēja just visapkārt. Tomēr tagad vajadzētu sanākt kopā, lai izanalizētu, ko varēja darīt savādāk.
"Ir skaidrs, jaunajiem nav koncertu veidošanas pieredzes. Koncerta pirmās daļas repertuāru attīrot, saīsinot, būtu vajadzīgā kulminācija. Vai Manai Dzimtenei īstā vieta bija pēc koncerta – nezinu. Deju koncertā vairāk gribēju redzēt dejas, rakstus, efektīgu deju pietrūka," piebilst R.Pauls.
Viņš pats svētku organizēšanā nav piedalījies, jo nav bijis aicināts.
"Atklāti sakot, arī negribu kompānijā, kur daudziem svarīgākais ir viņa uznāciens reizi piecos gados baltos cimdos. Man ir viens mērķis – lai izdodas svētki tautai, lai repertuārs ir tāds, ka var iesaistīt publiku. Dziesmu svētku repertuāru var veidot ar zināmām atkāpēm, izejot no publikas, tautas vēlēšanās. Igauņi savos svētkos ielaiž arī vieglo žanru, piedalās pat viņu popa zvaigznes," norāda maestro.
Jau ziņots, ka pēc Dziesmu un deju svētkiem komponists Jānis Lūsēns Kultūras Dienai atzina, ka "svētku noslēguma koncerta ilgums un repertuāra izvēle ir katastrofāli". Savukārt pianists Vestards Šimkus slavēja kopkoru skanējumu. Kinorežisors Dāvis Sīmanis, runājot par noslēguma koncerta ilgumu, sacīja, ka tajā nevar saskatīt ēnas puses un tā garums nav traucējis.