"Būtu jārunā otrādi - par to, kādā veidā Rīga ar savu ekonomisko jaudu staro uz pārējo valsti un lielā mērā palīdz attīstīties valstij kopumā," piektdien žurnālistiem sacīja Pavļuts, piebilstot, ka tam jānotiek pie labi īstenotas ekonomiskās politikas.
Pavļuts uzsvēra, ka Rīga nekonkurē ar Liepāju, Valmieru, Daugavpili vai Saldu, tāpēc nevajadzētu uztraukties par Rīgas un pārējo pilsētu attiecībām valstī. Rīgai jākonkurē ar Helsinkiem, Sanktpēterburgu, Varšavu, Stokholmu un daudzām citām nozīmīgām Eiropas pilsētām, un šajā līgā jāspēlē pēc pilnīgi citiem noteikumiem, radot starptautiskiem investoriem pievilcīgu vidi.
Vērojot aizvadītajos gados īstenotās darbības, Pavļutam radies iespaids, ka Rīgai faktiski nav savas ekonomiskās politikas - notiek nemitīga gaidīšana, kad valsts īstenos visas nepieciešamās darbības, sākot no investoru piesaistes un beidzot ar uzņēmējdarbības vides uzlabojumiem, kaut arī lielā mērā tieši pašvaldības nosaka to, cik kvalitatīva ir faktiskā biznesa vide, cik viegli un godīgi iespējams pelnīt naudu un cik tas viss izmaksā gan nodokļu maksātājiem, gan uzņēmējiem.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka Rīga līdz šim nav pietiekami izmantojusi iespējas īstenot mērķtiecīgu un ar valsts pasākumiem koordinētu, proaktīvu industriālās attīstības programmu. "Industriālā infrastruktūra Rīgas pilsētā ir tieši tikpat degradēta kā daudzās citās pašvaldībās, bet atšķirībā no vairākām citām pašvaldībām Rīgā ir izdarīts daudz mazāk, lai mērķtiecīgi to sakārtotu un piesaistītu jaunas ražošanas investīcijas," uzskata Pavļuts.
Rīgā pietrūkst darba ar inovācijām - arī šajā jomā notiek nemitīga gaidīšana un paļāvība uz to, ka to izdarīs valsts un tikai valsts. "Jā, valstij ir ļoti nopietna joma, bet, ja paraugās, kā savu ekonomisko vidi veido modernas, attīstītas un progresīvas pilsētas, redzam, ka vadošo lomu pilsētā inovāciju un pētniecības attīstības veicināšanā uzņemas pašvaldības," uzsvēra ministrs.
"Esam novērojuši pēdējā laikā arī tādas savdabīgas darbības, ka tā vietā, lai palīdzētu privātajiem uzņēmējiem attīstīties un veidot jaunas darbavietas, uz nodokļu maksātāju apmaksātu resursu rēķina tiek dibināti vai veidoti uzņēmumi, kas spiež ārā no tirgus privātos uzņēmējus. Tā ir ačgārna pieeja pilsētas ekonomikas attīstīšanai," norādīja ekonomikas ministrs.
Pavļuts uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanām pieteiktā Reformu partijas komanda spētu veidot spēcīgu sasaisti starp Rīgu un Latvijas ekonomisko un nacionāli industriālo politiku. "Domāju, ka to apliecina praktiskie darbi, kas paveikti valsts līmenī, un ceru, ka būs iespēja to paveikt arī pašvaldībā. Darbi būs tie, kas parādīs, kurš sola - un tur tas arī paliek - un kur programma atbilst faktiski veiktajai darbībai. Pēc tā droši vien vajadzētu vērtēt politisko partiju darbību, un es domāju, ka RP gadījumā tieši tas arī varētu būt galvenais arguments un kritērijs," pauda ekonomikas ministrs.
Kā ziņots, Reformu partija par Rīgas mēra amata kandidāti izvirzījusi Ingu Antāni, kā otrais sarakstā iekļauts Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, viņam seko ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāja Nellija Titova, mākslinieks Bruno Birmanis. Kopumā sarakstā iekļauti 60 kandidāti. Reformu partijas Rīgas programmas prioritātes ir atbalsts uzņēmējdarbībai, investīciju piesaiste, izglītība, energoefektivitāte un dzīvojamo māju renovācija. Prioritāte ir arī labas pārvaldības principu ieviešana pašvaldības darbā, pašvaldības uzņēmumu caurskatāma un atbildīga darbība, kā arī reāli strādājošas vienas pieturas aģentūras izveide pašvaldībā.