Eksperimenta laikā žurnālists uzdevās par labi apmaksātu darbinieku kādā farmācijas kompānijā un devās pie piecām ģimenes ārstēm, lai lūgtu slimības lapu, sakot, ka viņš ir vesels, bet slimības lapa viņam nepieciešama, lai kompānija viņu nevarētu atlaist no darba un slimošanas laikā viņš varētu saņemt arī pabalstu. Sarunas laikā viņš ārstēm piedāvāja, ka gatavs simulēt muguras sāpes, lai slimības lapu varētu pagarināt. Pašreizējā kārtība nosaka, ka ģimenes ārsts ir tiesīgs vienpersoniski slimības lapu izrakstīt uz vienu mēnesi, pēc tam pacienta slimošanai apstiprinājums nepieciešams vēl arī no kāda speciālista. Lai slimotu ilgāk par pusgadu, nepieciešams īpašs ārstu komisijas atzinums. Par pirmajām desmit dienām slimības pabalsta izdevumi ir uz darba devēja pleciem, bet vēlāk tos sedz no apdrošināšanas budžeta līdzekļiem. Pērn kopumā no šī budžeta slimības pabalstos izmaksāti apmēram 80 miljoni eiro. Slimības pabalstu lielums svārstā robežās no 75-80% no algas, par kuru veiktas pilnas sociālās iemaksas. _Aizliegtā paņēmiena _veiktā eksperimenta laikā slimības lapas atvēra (sākotnēji uz desmit dienām) trīs ģimenes ārstes – Laila Alupa, kas praktizē Jūras medicīnas centrā, ģimenes ārste Rita Draška, kas pacientus pieņem Rīgas centrā, Bruņinieku ielā, kā arī Ludmila Zeiļuka, kas pieņem Ādažos. Ģimenes ārste Viktorija Fjodorova, kas pieņem veselības centrā Biķernieki, arī pieļāva šādu iespēju, bet vēlējās nogaidīt, līdz dati par pacienta reģistrēšanos pie viņas praksē tiek oficiāli apstiprināti. Vienīgā, kas šādam darījumam nepiekrita, bija ģimenes ārste Zane Bērziņa, kas pieņem Imantā. Viņa pēc uzklausītā piedāvājuma atbildēja: "Es neizeju uz tādām lietām. Nē. Jums būs jāmeklē cits ģimenes ārsts, kas jums to rakstīs. Es nerakstīšu." Pēc tam Bērziņa fiktīvo pacientu no kabineta izraidīja, sakot, lai velti nekavē viņas laiku. Parējās ārstes ne tikai izrakstīja slimības lapu, bet neizteica arī nekādas iebildes, kad pacients ar viņām apsprieda, kādu slimību varētu simulēt, lai slimības lapu varētu pagarināt vismaz uz četriem mēnešiem. Rita Draška bija arī vienīgā no ārstēm, kas neiebilda uz mājienu, ka par slimības lapas izrakstīšanu viņai varētu tikt maksāts. Uz galda viņas priekšā noliktā lapiņa liecināja par 100 eiro mēnesī. Pārējās ārstes norādīja, ka pacienta nauda par slimības lapu viņām nav vajadzīga. Tiesa, ģimenes ārstes iegūst arī tad, kad cilvēks kļūst par pacientu viņas praksē. Atverot fiktīvas slimības lapas, ģimenes ārstes šajā gadījumā ne vien ļāvušas pacientam simulēt, bet arī kolektīvi ar pacientu apkrāpušas pacienta darba devēju, no kura līdzekļiem sākotnēji tiek maksāts pabalsts, stāsta Aizliegtais paņēmiens. Visas ārstes, lai slimības lapas atvēršanu "nosegtu", nosūtīja pacientu arī uz asins analīzēm vai rentgenu, tādā veidā bez redzama pamatojuma tērējot valsts budžeta līdzekļus.Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, komentējot raidījumā redzēto, norādīja, ka šāda ģimenes ārstu rīcības nav pieļaujama, taču arī izteica pieņēmumu, ka šajā reizē ģimenes ārsti izrādījuši solidaritāti ar pacientu pret darba devēju, kas nereti darbiniekus nostrādinot līdz spēku zudumam.
Raidījums: Simulantiem tikt pie fiktīvas slimības lapas nav problēmu
Trīs no piecām ģimenes ārstēm atvērušas pacientam slimības lapu, būdamas skaidri informētas, ka tā nepieciešama, lai pacientu darba devējs nevarētu atlaist, nevis tādēļ, ka pacients patiešām būtu slims, liecina LTV raidījuma Aizliegtais paņēmiens veiktais eksperiments. Ceturtā ģimenes ārste arī solījusi tā rīkoties, un tikai viena no piecām ārstēm paziņojusi, ka ar šādām lietām nenodarbojas un simulantam "parādījusi durvis".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.