Rinkēvičs pauž bažas, ka kriminālsods par okupācijas noliegšanu ierobežo cilvēktiesības

lv_ informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola.Pēc ministra domām piedāvātā Krimināllikuma redakcija ir pārāk neskaidra tālejoša, un saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu - vārda brīvību ierobežojoša."Vārda brīvība sevī ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami, bet arī tādus, kas aizskar, šokē un satrauc. Saskaņā ar līdzšinējo Tiesas judikatūru, izteikumi, kurus vārda brīvība neaizsargā, ir aicinājumi uz vardarbību, holokausta noliegšana un rasu un etniskā naida kurināšana," vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai atgādina Rinkēvičs. "Tas nozīmē, ka sods par publiskiem izteikumiem, jo īpaši brīvības atņemšana ir valsts noteikts vārda brīvības ierobežojums," raksta ārlietu ministrs.Ministrs nenoliedz, vārda brīvība nav absolūta un valstis ir tiesīgas šādus ierobežojumus noteikt, ja vien tie atbilst konvencijas 10.panta otrās daļas prasībām, proti, šiem ierobežojumiem jānotiek saskaņā ar likumu, turklāt svarīga ir arī likuma kvalitāte, tiem jābūt nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai, un tiem jābūt samērīgiem ar sasniedzamo mērķi. Ierobežojums, kas neatbilst kaut vienai no šīm prasībām, ir uzskatāms par vārda brīvības ierobežošanu.Rinkēvičš norāda, ka piedāvātās Krimināllikuma redakcijas pantā minētie jēdzieni - "attaisnošana", "agresijas attaisnošana", "ļaunprātīga apšaubīšana", kā arī "aizvainojoša apšaubīšana", ir dažādi interpretējami. Tāpat ministrs uzskata, ka nav arī skaidri definēts leģitīmais mērķis, kāds tiks sasniegts ar vārda brīvības ierobežošanu un ir pamatotas bažas, ka šis ierobežojums nav samērīgs ar sasniedzamo mērķi. "Tas nozīmē, Latvijai jāspēj atklāt, kā vairāk nekā 20 gadus pēc tās neatkarības atjaunošanas to patiesi apdraud piedāvātajos Krimināllikuma grozījumos minētie izteikumi," uzskata Rinkēvičs.