Jau ziņots, ka panāktā vienošanās par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada paredz, ka Latvijas lauksaimnieki nākamajā plānošanas periodā 2014.-2020.gadā Eiropas Savienības (ES) atbalstos saņems 2,678 miljardus eiro, kas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā periodā.
Atbalsts būs orientēts tikai uz aktīvajiem jeb ražojošajiem lauksaimniekiem, tomēr arī mazie zemnieki, kuri nodrošina lauku dzīvotspēju, var rēķināties ar atbalstu, izvēloties - vai nu saņemt tiešos maksājumus par saviem dažiem hektāriem zemes, vai arī īpašo atbalstu - 500 līdz 700 eiro gadā. Tāpat mazajiem zemniekiem būs vienkāršota pieteikšanās atbalstam un samazināts kontroļu skaits.
Vienošanās arī paredz 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta piešķirt tikai tiem zemniekiem, kas īsteno noteiktus vides aizsardzības pasākumus. Savukārt cukura kvotu sistēmu atcels 2017.gadā, bet piena kvota tiks atcelta 2015.gadā, kas atbilst arī Latvijas interesēm.
"Mēs vēlamies, lai cilvēks laukos ar savu darbu spēj nodrošināt ģimeni. Pirmkārt, mazās saimniecības var pretendēt uz tiešmaksājumiem. Bet viņi varēs atteikties no daudzo tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – 500 līdz 700 eiro gadā saimniecībai kopā," skaidroja L.Straujuma. Viņa norādīja, ka šajā gadījumā mazajiem lauksaimniekiem būs vienkārši jāpiesakās, ienākumi nebūs jāpierāda, un kontroles būs mazāk. "20 tūkstoši saimniecību jeb katra piektā varēs saņemt šos tiešmaksājumus. Šis maksājums, manuprāt, palīdzētu saglabāt apdzīvotību laukos," Latvijas Avīzei uzsvēra ministre.
"Lauku saimniecību modernizācijas programmā 50 miljoni iezīmēti mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, jo pašlaik tie saņem mazāk un bieži nepaspēj pieteikties. Esmu gandarīta, ka pretī saņēmu izpratni no lauksaimnieku organizācijām," piebilda ministre.
Runājot par zinātnieka Andra Miglava pētījumu un atziņu, ka jāpalielina pievienotā vērtība lauksaimniecības produkcijai, to pārstrādājot tepat Latvijā, L.Straujuma skaidroja, ka - lai pārstrādes uzņēmumi varētu pretendēt uz ES atbalstu, tiks prasīts noteikts daudzums pārstrādei izmantoto vietējo izejvielu. "Domāju, kādi 70%. Piemēram, piena pārstrādē jāizmanto vairāk nekā 70% vietējā piena. Gaļai un dārzeņiem tas būs zemāks, bet ar kāpjošu likmi pa gadiem. Pārstrādei kopumā, arī mājražotājiem (tiem, kas kļūs par atzītiem ražotājiem), iedalīti 60 miljoni latu," sacīja ministre. Viņa skaidroja, ka no šīs summas kooperatīviem kvota ir 15 miljoni un tas mudinās apvienoties kooperatīvā produkcijas pārstrādei. Līdzīga pieeja ir arī lauku saimniecību modernizācijā kooperatīviem izdalīta kvota.
Uz jautājumu, vai kvotas būtu jāsadala pa novadiem, ministre informēja, ka ministrija par to diskutējusi ar lauksaimnieku organizācijām un vienojās par par atbalsta summu rezervēšanu mazajiem lauksaimniekiem un kooperatīviem. "Vēl šādi sadalot, piemēram, pa desmit pieejamiem projektiem katrai pārvaldei – tas būtu sarežģīti un ne tik efektīvi. Taču pieļauju, ka vēlāk varētu pievērsties arī reģionālai kvotēšanai," Latvijas Avīzei norādīja ministre.