Viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) nevēlas konfrontēt ar austrumu kaimiņiem ekonomikas jomā, tomēr patlaban neviens nevar prognozēt, kā rīkosies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pēc Straujumas teiktā, tikpat svarīgs, bet nezināms faktors ir tas, kas notiks pēc vēlēšanām Ukrainā. "Tuvākajā laikā Ukrainai tiks piešķirti līdzekļi, lai tā atrisinātu savu ekonomisko un sociālo situāciju, bet nav skaidrs, vai Ukraina šo naudu izmantos, lai īstenotu nepieciešamās reformas," norādīja premjerministre.
Asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš norādīja, ka transporta nozare ir nobažījusies par situāciju saistībā ar notikumiem Krievijā. Straujuma atbildēja, ka viņa saprot transporta nozari, kurai Krievija ir lielākais tirgus, - dzelzceļa nozarē vien nodarbināti 50 000 cilvēku. Viņa pauda cerību, ka ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Ukrainu turpināsies.
Tajā pašā laikā Straujuma atzina, ka nav zināms, vai šādas attiecības saglabāsies vienmēr, tāpēc, viņasprāt, uzņēmumiem ir jādiversificē eksporta tirgi. "Saprotams, ka tranzīta nozarei to ir grūtāk izdarīt, bet, piemēram, pārtikas nozarē tas ir iespējams. Zinu, ka zivsaimnieki jau meklē jaunus tirgus," sacīja premjerministre.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju turpinās pastiprināties, ja tā nemainīs savu nostāju pret Ukrainu. "Sankcijas turpinās augt, ja Krievija nemainīs savu kursu," preses konferencē Romā paziņoja Obama.
Vienlaikus ASV prezidents atzina, ka ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju būtu ietekme arī uz Eiropu un Savienotajām Valstīm, bet norādīja, ka tiek strādāts, lai šādu ietekmi samazinātu.
ASV un sabiedrotie pēta, kādām sankcijām "potenciāli būtu spēcīga ietekme" uz Maskavu, viesojoties Romā, atklāja Obama.
Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds paziņoja, ka Ukrainas palīdzības programmas apjoms sasniegs 14 līdz 18 miljardus ASV dolāru (10,26 līdz 13,2 miljardus eiro).