Strautiņš: Inflācija augs arī maijā un jūnijā

Pavasaris šogad sākās agri, bet vasara tuvojas ļoti bikli un piesardzīgi. Tāpēc sezonas sākumā augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu būt augstākas nekā vidēji citus gadus. Inflāciju palielinoša ietekme būs arī piena cenām. Svaigpiena cenas zemāko līmeni sasniedza februārī. Martā tās pieauga par 1,4% un Lauksaimniecības datu centrs vērtē, ka aprīlī kāpums bija vēl 1,8%. Tad cena gan vēl bija par 37% zemāka nekā pirms 12 mēnešiem, taču starpība strauji saruks. Tāpēc rudenī piena produkti veikalos jau maksās dārgāk nekā pirms gada un pienāks gals arī pārtikas inflācijai kopumā. Aprīlī pārtika vidēji maksāja par 1,5% mazāk nekā pirms gada. Nebūs arī liela cenu kāpuma, to bremzēs pirmkārt jau mērenās graudu, jo īpaši lopbarības graudu cenas biržās. Lejupvērsta ietekme uz inflāciju gada 2.pusē būs siltuma tarifu ievērojamam samazinājumam. Saglabājas ievērojama starpība starp preču un pakalpojumu inflāciju, jau gandrīz gadu tā pārsniedz trīs procentpunktus. Preču cenas Latvijā nav būtiski mainījušās jau trīs gadus, aprīlī tās bija tieši turpat, kur 2012.gada martā, turpretim pakalpojumi šajā laikā kļuvuši par 5,6% dārgāki. Pakalpojumu inflācija pēc īslaicīga krituma gada sākumā (šeit izpaudās bāzes efekts kā eiro ieviešanas ietekmes atbalss) atkal aug un sasniegusi 2,9%. Tātad algu un cenu spirāle turpina darboties mērenā ekonomikas sildīšanas režīmā. Turpretim preču cenas krīt, atspoguļojot norises pasaules ekonomikā. Nevarētu teikt, ka pasaules ekonomikai klātos īpaši slikti, tās izaugsmes temps jau ceturto gadu ir gandrīz nemainīgs. Taču šī attīstība arvien vairāk "dematerializējas". Ļoti liela loma ir notikumiem Ķīnā, kas pārslēdzas no investīciju uz patēriņa virzītu izaugsmi. Tam ir spēcīga lejupvērsta ietekme uz enerģijas un izejvielu cenām, jo Ķīna patērē apmēram pusi pasaules cementa, tērauda un vairāku industriālo metālu - niķeļa, cinka un vara.