Strautiņš: Inflācija sasniedz absolūto nulli

Naftas cenas nevar vēlreiz kristies tik daudz kā kopš pagājušā gada rudens, jo tad tās nokļūtu pat zem nulles. Tāpēc gada inflācijas rādītāji neizbēgami ies uz augšu. Ja cenas decembrī paliks novembra līmenī, gada inflācija pieaugs līdz 0,7%. Bāzes efekta ietekme jau izpaužas, ja oktobrī degvielas cenas gada griezumā samazinājās par 18,4%, tad novembrī par 15,8%. Taču arī nākamgad inflācija būs zema. Cenu pieaugums atņems vien nelielu daļu no sagaidāmā algu pieauguma, tāpēc pirktspēja augs diezgan strauji. Vidējā inflācija šogad būs knapi virs nulles, apmēram 0,2% nākamgad - ap 1,5%. Atskatoties uz pēdējiem septiņiem gadiem - brīdi, kad ar pilnu spēku mūs sasniedza krīzes vētra, var atzīmēt, ka kopš tā brīža ekonomikā ir notikušas lielas izmaiņas, bet cenu līmenis "staigājis" ap vienu punktu. Šobrīd cenas Latvijā ir tikai par 4% augstākas nekā 2009.gada martā, kam sekoja deflācija, tad diezgan strauja cenu kāpuma epizode. Pēdējo četru gadu laikā patēriņa cenu indekss gandrīz nav mainījies, svārstību diapazons ir bijis viena procenta ietvaros. Tas, protams, nenozīmē, ka cenas nav mainījušās vispār. Pakalpojumi kļuvuši dārgāki, augot algām, bet preces lētākas, galvenokārt pateicoties izejvielu cenu kritumam. Izejvielu cenas turpina slīdēt uz leju. Šajā nedēļā Bloomberg izejvielu indekss sasniedza jaunu zemāko punktu šajā gadsimtā. Ja vien ļoti zemās izejvielu cenas neradīs politisku un ekonomisku krīzi izejvielu eksportētājvalstīs ar globālām sekām, mēs būsim ļoti labi ietaupījuši. Diemžēl ir bažas, ka šo valstu ekonomiskās grūtības mūs var ietekmēt. Piemēram, zemās naftas cenas var veicināt bēgļu straumi uz Eiropu. Diez vai mēs sagaidīsim daudz bēgļu no Saūda Arābijas vai Kataras, taču šo valstu naftas un gāzes ienākumi ir izmantoti citu Tuvo Austrumu valstu, piemēram, Ēģiptes atbalstīšanai.