Teju 80% vācu eksporta uz ASV veido produkcija šādās piecās nozarēs: automobiļu ražošana, mašīnbūve, farmācija, datu apstrādes, elektriskie un optiskie risinājumi, kā arī ķīmiskā rūpniecība. Vācu uzņēmumus, kas savu biznesu balsta eksportā, pirmkārt, var ietekmēt paaugstināts valūtu risks un tirgus svārstības, īpaši pārejas periodā pirms Trampa oficiālās stāšanās amatā janvāra beigās. Vienlaikus Republikāņu partijas kandidāta uzvara ir palielinājusi arī politisko neskaidrību, un tā pašlaik bremzē uzņēmējdarbības ieguldījumus kopumā.
Otrkārt, tiek sagaidīts, ka Tramps un jaunā valdība drīzumā sāks komunicēt savu nostāju un mērķus ekonomiskajā politikā. Līdz šim konkrēta rīcības programma vēl nav skaidra. Pozitīva scenārija gadījumā pieprasījums pēc importa precēm ASV varētu pieaugt. Proti, plaši nodokļu samazinājumi un būtiski ieguldījumi infrastruktūrā nepieciešamību pēc Vācijas ražojumiem var pat palielināt. Negatīva scenārija gadījumā, bez skaidras nostājas un ar ilgstošu politisko nedrošumu, ASV var ciest IKP izaugsme un importa apjomi.
Treškārt, Trampa skarbais tonis, kampaņas gaitā runājot par atvērtiem tirgiem un brīvu globālo tirdzniecību, ir būtisks riska signāls uz eksportu orientētajai Vācijas ekonomikai. Vienlaikus gan jāņem vērā, nākamā ASV prezidenta bargā nostāja ekonomikas politikas jautājumos pagaidām nav guvusi vienprātīgu atblastu Republikāņu partijā, kas dominē ASV Kongresā.