Vaikulis: Eiropas ekonomikā sliktākais varētu būt aiz muguras

Šī gada otrajā ceturksnī Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts nodemonstrēja pirmo kāpumu gandrīz divu gadu laikā.Iespējams, atkopšanās tendence ir noturīga, tā turpināsies arī nākotnē un nav tikai atsitiena efekts, vērtēja ekonomists. Viņš atzina, ka, protams, ir arī negatīvi rādītāji, piemēram, augstais bezdarbs Spānijā, taču bezdarba rādītājs ekonomikā ir atpaliekošs indikators, proti, uzņēmumi vispirms sāk augt ar esošajiem resursiem un tikai pēc tam pieņem darbā papildu darbarokas."Ir sataustīts kaut kāds pamats zem kājām," tā Eiropas ekonomiku raksturoja Vaikulis. Eiropas recesijas beigas nozīmētu arī ārējo risku spiediena mazināšanos Latvijas ekonomikai. Tomēr par pilnīgu ārējo risku izzušanu pagaidām runāt būtu pāragri, jo austrumos no Latvijas ekonomikas pulss kļūst vājāks. Krievijas izaugsme jau ir gandrīz apstājusies, bet Ķīnā tā kļūst lēnāka, tendences iezīmēja Vaikulis.Citadeles galvenais ekonomists skaidroja, ka par smago piezemēšanos Ķīnā tiek runāts jau tad, ja iekšzemes kopprodukts aug lēnāk nekā par 6% gadā. Patlaban izskatās, ka Ķīna tuvojas šādam scenārijam - ekonomika augs nevis par 9-10% gadā, bet par 6%. Latvija par ekonomikas kāpumu 6% apmērā būtu laimīga, salīdzināja ekonomists.Vaikulis rezumēja, ka Ķīnas ekonomika ir saistīta ar Eiropas Savienības ekonomiku, jo "mūsu veikali ir pilni ar Ķīnas ražojumiem". No Ķīnas eksporta noieta 16-17% veido Eiropas Savienība, turklāt tas ir tikai tiešais noiets, vēl varētu rēķināt arī tirdzniecību ar Singapūru un Koreju, atzīmēja ekonomists.Jau ziņots, ka Ķīnas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 7,5%. Tādējādi Ķīnas ekonomika jau otro ceturksni pēc kārtas piedzīvojusi ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanos. Gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomika palielinājās par 7,7%, bet pagājušā gada pēdējā ceturksnī - par 7,9%.