Jūsu uzņēmums ir aktualizējis tēmu, ka digitāls ne vienmēr nozīmē arī zaļš vai ekoloģisks. Kādēļ tā?
Publiskajā telpā dažādos līmeņos ļoti daudz tiek runāts par ilgtspēju, piemēram, par to, ka ir jāšķiro sadzīves atkritumi, jāsamazina transporta radītā oglekļa dioksīda pēda, par lielu skaitu dažādu citu ekoloģisku lietu un standartu, kurus vajadzētu vai ir nepieciešams ievērot. Tajā pašā laikā Latvijā vismaz pagaidām maz uzmanības tiek pievērsts IT ietekmei uz apkārtējo vidi, kamēr pie mūsu kaimiņiem – Igaunijā un Skandināvijas valstīs – tā ir tēma, kas kļūst aizvien aktuālāka, un attiecīgi parādās jaunas prakses un pieredze.
Ir liels skaits pēdējā laikā veiktu pētījumu, kuri uzskatāmi liecina, ka šī ietekme ir ļoti liela. Dati rāda, ka pērn IT nozare pasaulē radījusi aptuveni 5% no visas pasaules oglekļa dioksīda emisiju apjoma. To veido gan datu centri, gan programmatūras, gan lietotāju galaierīces. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam IT industrija patērēs ap 13% no pasaulē saražotās elektroenerģijas, kuras ieguves laikā tad arī rodas šie izmeši.
Minētie 5% ir lielāks izmešu apjoms, nekā rada, piemēram, aviācija. Taču aviācija un kuģniecība, kravu pārvadājumi, virkne citu nozaru un industriju būtībā nemitīgi atrodas uzmanības centrā, tiek meklēti zaļie risinājumi, slēgtas starptautiskas vienošanās par pāreju uz jauniem ekoloģiskiem standartiem, pieņemtas atbilstīgas likumu normas u. c., turpretim IT šāda uzmanība netiek pievērsta. Arī tāpēc, ka plaši izplatīts ir viedoklis, ka digitāls automātiski nozīmē arī zaļš un videi draudzīgs.
Tomēr šis viedoklis patiesībai atbilst tikai daļēji un tādā ziņā, ka konkrēti datori, datu centri u. c. oglekļa dioksīda emisijas tiešām nerada.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00