Rīt, 1. jūlijā, uz pirmajām sēdēm sanāks jaunievēlētās pašvaldību domes, tā iecementējot tās pārmaiņas, ko nesusi administratīvi teritoriālā jeb novadu reforma. Vai jaunie novadi ir gatavi dzīvei jaunajos apstākļos?
Pašvaldību situāciju pēc administratīvi teritoriālās reformas šobrīd nevar skatīt atrauti no tās krīzes, kas nāk līdz ar Covid-19. Šis ir tas laiks, kad tie, kuri būs gudri, izies stiprāki gan no šīs krīzes, gan administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Es gribu runāt par visiem šiem apstākļiem kopumā, lai mēs gan pēc krīzes, gan pēc reformas kļūtu spēcīgāki. Un te ir būtiski, lai ir dialogs starp pašvaldībām un valdību, lai abas puses saklausītu viena otru – ko otrs saka, un tā ir arī izpratne, ka nevar savas problēmas risināt uz otras puses rēķina. Ikdienā notiek darbs, lai šī situācija uzlabotos. Otrs, kas ir jādara pēc reformas, –jāmazina pastāvošā reģionālā nevienlīdzība. Nevar būt situācija, kad Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā (ES). Un šeit būs kopīgi vajadzīga šī līdzsvarotā attīstība visā Latvijā, kas noteikti saistās ar nozīmīgiem līdzekļiem, kuri ir jāatrod.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!