Radzevičs: politiskais spiediens ir

Līdz ar grozījumiem likumā esat kļuvis par visu Rīgas domes kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētāju. Tas, ka esat apšaubījis vairākus iepriekš pieņemtos lēmumus, jau raisījis pamatīgus satricinājumus. Tā cīņa par ietekmi laikam Rīgas pašvaldībā bezgalīga?

Bezgalības iemesls ir faktiski diezgan vienkāršotā procedūra padomes locekļu atlaišanai, kas izriet no likuma. To mēs redzam ne tikai pašvaldību, bet arī valsts līmenī – tad, kad politiskā vara nošūpojas, sākas pārmaiņas arī uzņēmumu vadībā. To redzējām gan Satiksmes ministrijā, gan Ekonomikas ministrijā, un vecajā gadā redzējām, ka, tiklīdz nomainās politiskās vadības līmenī kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldībā, tā pēkšņi divu dienu laikā nesaprotamu iemeslu dēļ tika atbrīvota padome, kura konkursa kārtā atlasīta, nevienam neapšaubot konkursa rezultātus. Šobrīd es mēģinu atgriezties tajā situācijā, kas bija pēc šī konkursa. Proti, mēģinu atjaunot tos cilvēkus, kuri bija konkursa kārtā atlasīti. Lai nebūtu tā, ka tiek ielikti kaut kādi citi vēl no malas.

Bet arī pats neesat no malas. Esat domē valdošās koalīcijas atbalstīts savā amatā.

Mani darbā iecēla 2009. gadā, tad gan bija citi politiskie spēki. Esmu spējis pierādīt, ka varu strādāt šajā amatā. Man līdz šim nebija kapitāla daļu pārstāvja pienākumu – tie tagad noteikti ar likumu. Protams, ka es te neesmu svešs cilvēks. Arī pēc likumiem izpilddirektors nemaz nav tik neatkarīgs, nenoliedzami – izpilddirektoru ieceļ pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma.

Bet tagad sanāk, ka konfliktējat ar savējiem – domē valdošās koalīcijas pārstāvjiem, atceļot viņu pārstāvju lēmumus.

Jautājums jau patiesībā ir ne par personālijām, bet par procesiem. Manā skatījumā mēs nevaram runāt par šīm kapitālsabiedrībām kā par kaut kādiem lēņiem vai kaut kādām dzimtas muižām.

Visu laiku tā ir uzskatīts.

Man tas ir nepieņemami, es neuzskatu, ka tas ir pareizi. Politiķiem jārunā par politiskiem virzieniem, par stratēģiskajiem uzdevumiem, nevis jāpārbīda cilvēki kā šaha figūras kapitālsabiedrību padomēs, valdēs un tā tālāk. Tāpēc jau mēs esam tur, kur mēs esam, ar šo uzticības krīzi, ka šīs pārmaiņas, kas notiek, notiek nevis procesos, bet notiek vienkārši ar cilvēku pārbīdīšanu. Man, piemēram, nav īsti saprotams, kāpēc ir tik svarīgi būt par kapitāldaļu turētāja pārstāvi kādam vienam konkrētam uzņēmumam.

Tiešām gribat teikt, ka nesaprotat?

Es varu tikai minēt, bet tie minējumi būtu diezgan nepatīkami.

Piemēram?

Piemēram, ka tur varētu būt kaut kāda materiāla ieinteresētība, personīga ieinteresētība. Iedomājieties, ka cilvēki raujas pēc papildu darba, nesaņemot par to papildu atalgojumu, – tā nav cilvēkam, man šķiet, raksturīgi. Bet šeit tā notiek. Jautājums ir par to, kāds ir pasūtījums un kurš diktē pasūtījumu un ar kādu mērķi. Likumu pagājušajā gadā izmainīja, nav mana izvēle, tāpat kā tā nav citu pašvaldību izpilddirektoru izvēle, ka mums nu jābūt par kapitāla daļu turētājiem.

Varētu domāt, ka problēma ar to atcelta?

Bet tanī pašā laikā vienas amatpersonas rokās sakoncentrēta ļoti liela vara, iespēja pieņemt lēmumus, kuri var tikt apšaubīti un kritizēti. Lēmumu pieņemšanas mehānisms nav caurspīdīgs un atklāts, un likums to nenosaka. Tādēļ es gribētu izveidot profesionāļu uzraudzības padomi, kas uzraudzītu izpilddirektora darbu.

Padome padomes galā...

Bet tā būtu neapmaksāta padome, kura uzraudzītu, vai manis pieņemti lēmumi ir profesionāli, vai tie atbilst sabiedrības interesēm kopumā.

Par sevi taču nešaubāties. Tas ir piesegs, aizsardzības mehānisms pret politiskām prasībām?

Katrs cilvēks kādā brīdī kļūdās, tas ir normāli. Pirmām kārtām tā būtu iespēja nepieļaut kļūdas. Otrs – tas, ko es mēģināju teikt, – neapšaubāmi ir un būs vēlme politiski šos lēmumus ietekmēt. Esot šādai uzraudzības padomei, tas būtu tas filtrs, lai šāda politiskā ietekme būtu pēc iespējas mazināta.

Rinda stāv jau ar politiķiem, kas izsaka savas vēlmes?

Nenoliedzami man jau uz galda ir iesniegums no deputātiem, lai es atsakos no divu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanas un nodotu kādam citam. Jā, protams, ka iet runa par Rīgas satiksmi tai skaitā. Šī vēlme un politiskais spiediens, nenoliegšu, ir un es pieļauju, ka būs ļoti liels. Un tas nav atkarīgs no tiem uzvārdiem, kuri šobrīd šeit ir. Tādēļ mans mērķis ir izveidot sistēmu, kura minimalizētu šo iespēju politiski ietekmēt profesionālos lēmumus.

Rīgas satiksme ir viens no visvairāk kritizētajiem uzņēmumiem, tiek minēts kā sliktas pārvaldības paraugs. Kāpēc ir tā, ka cilvēki raujas to vadīt?