Pirms izstāšanās sarunu sākuma Lielbritānijas parlamenta Ārlietu komiteja ir brīdinājusi, ka sarunu izjukšana būtu "ārkārtīgi graujošs iznākums", kas abām pusēm radītu ekonomisku kaitējumu, kā arī izraisītu lielu nenoteiktību un tiesisku neskaidrību indivīdiem un uzņēmējiem.
Komiteja arī uzvērsa, ka tā būtu ļoti nopietna amata pienākumu nepildīšana, ja valdība nesagatavotu plānu gadījumam, ja tai sarunās neizdosies panākt vienošanos.
Deiviss intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC gan prognozēja, ka vienošanās nepanākšana ir maz ticama.
"Tas noteikti ir visu interesēs, lai mēs panākam labu rezultātu," viņš piebilda.
"Patiesībā mēs plānojam šādai iespējamībai - visādiem iznākumiem, visādiem sarunu iznākumiem," pavēstīja ministrs.
"Viens no iemesliem, kāpēc mēs pārāk daudz nerunājam par ārkārtas plānu, ir tas, ka mēs nevēlamies, lai cilvēki domātu," ka tieši to mēs centīsimies darīt.
Jau vēstīts, ka Deiviss svētdien aicinājis Lielbritānijas Pārstāvju palātas locekļus pirmdien noraidīt labojumus likumprojektā, kurš izstrādāts, lai sniegtu premjerministrei Terēzai Mejai parlamenta pilnvarojumu oficiāli uzsākt sarunas par izstāšanos no ES.
Lielbritānijas Lordu palāta atbalstījusi labojumus Brexit likumprojektā. Tomēr grozījumiem var nebūt ilgs mūžs, jo Pārstāvju palāta var atcelt Lordu palātas izdarītās izmaiņas, kad tā pirmdien atkal saņems šo dokumentu atkārtotai skatīšanai.
Meja vēlas iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu un sākt oficiālo izstāšanās procesu līdz 31.martam, bet tam viņai nepieciešams parlamenta pilnvarojums.
Likumprojekta sūtīšana no vienas palātas uz otru var aizkavēt likuma pieņemšanu un potenciāli apdraudēt Mejas grafiku Brexit sarunu uzsākšanai.
Lordu palātas atbalstītie labojumi paredz garantēt Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības pēc valsts izstāšanās no ES un pieprasa, lai arī parlaments, ne tikai valdība, apstiprina izstāšanās līgumu no ES.