Ar Dreimani tiekamies dienu pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ceturto reizi noraidījis viņas lūgumu atļaut nākt uz pārrunām ar savu advokātu Saulvedi Vārpiņu. Pirmo reizi kārtību, kādā Latvijā tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam, Dreimane apšaubīja pērn vasarā. Viņa iestājās par to, lai kritēriji, pēc kuriem vērtē personas atbilstību, būtu skaidri un nepārprotami. Savukārt SAB neņem vērā šos ierosinājumus, argumentējot, ka jau šobrīd kritēriji ir pietiekami skaidri. Dreimane to uzskata par formālu atrunāšanos: "Viens no izplatītākajiem pamatojumiem pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanai vai anulēšanai ir "pastāv šaubas par noslēpuma saglabāšanu". Tas nav nekāds kritērijs. Kam rodas šaubas? SAB direktoram? SAB darbiniekam? Ja šie kritēriji būtu konkrēti atrunāti, tad daudzi cilvēki uz pielaidi valsts noslēpumam varbūt nemaz nepretendētu."
Tāpat Dreimane vēlas panākt, lai atteikuma iemeslus darītu zināmus konkrētajam cilvēkam. Pašlaik Latvijā nav iespējams pilnvērtīgi realizēt savas tiesības, jo cilvēks nevar taisnīgā tiesā pārsūdzēt atteikumu, nezinot tā iemeslus. "Kas slikts varētu notikt, ja pati persona drīkstētu iepazīties ar šo pamatojumu, kā tas notiek citās valstīs? VK iestājas par cilvēktiesību ievērošanu izvērtēšanas stadijā, nevis pret to, ka valstij nevarētu būt tiesības noteikt šos diezgan bargos kritērijus." Dreimanei ir bažas, ka pašreizējā pielaižu izsniegšanas sistēma tiek izmantota kā mehānisms, lai atbrīvotos no nevēlamiem cilvēkiem.
Dreimanes sakustinātais jautājums viņai pašai aktuāls kļuva gada sākumā, kad sākās viņas darbības izvērtēšana. Pārbaude joprojām nav noslēgusies, jo tās ietvaros uz pārrunām klātienē viņu ir aicinājis arī SAB. Dreimane joprojām nezina, kāds ir uzaicinājuma iemesls, jo uz tikšanos viņa piekrīt ierasties tikai sava advokāta Vārpiņa klātbūtnē. Taču SAB pret to iebilst, norādot, ka pārrunu process valsts drošības iestādē neparedz trešo personu klātbūtni. "Šis nav nedz kriminālprocess, nedz civilprocess, nedz administratīvais process, kur ir paredzētas personas Satversmē paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu, turklāt šeit nav runa par personas vainu," SAB raksta Sestdienai adresētā e–pastā.
Pēdējo reizi Dreimanes piemērotību valsts noslēpuma glabāšanai vētīja 2008.gadā, kad viņa stājās otrajās laulībās. Toreiz pielaidi izsniedza līdz 2016.gada februārim. "Tad tika skatīts mana vīra draugu un radinieku loks, un nekādas bažas, ka šīs laulības varētu ietekmēt manu atrašanos amatā vai pielaides izsniegšanu, tajā brīdī netika konstatētas," stāsta Dreimane. Viņas otrais vīrs uzņēmējs Aigars Dreimanis nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību. Pirmās laulības, no kurām Dreimanei ir 22 gadus veca meita Elīna, izjukušas "raksturu nesakritības dēļ".
Kā viens no patiesajiem iemesliem Dreimanes izvērtēšanai izskan arī sievišķīgas intrigas. "Elita ir gudra, skaista, jauna sieviete, kurai atrasties VK direktora amatā ir daudz grūtāk, nekā tas būtu vīrietim. Bieži vien aiz konkrētiem politiskiem lēmumiem stāv ne tik jaunas, ne tik skaistas un varbūt arī ne tik gudras sievietes (ar to gan es pilnīgi noteikti nedomāju Laimdotu Straujumu), kuras Elitu redz kā sāncensi," Sestdienai norāda kāda bijusī Dreimanes kolēģe, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. "Neloģiskā kārtā tas bieži vien spēlē galveno lomu un iespaido konkrētos lēmumu pieņēmējus, kurus šīs sievietes kādreiz ir atbalstījušas. Tādēļ, kā teiktu Francijā, meklējiet sievieti!" Viena no Latvijas politiskās skatuves sievietēm, uz ko tas varētu attiekties, ir Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Vienotības līderes rokās ir koncentrēta ievērojama politiskā vara, un savulaik viņa pauda publisku atbalstu tagadējam SAB direktoram Jānim Maizītim. Āboltiņa šādu versiju dēvē par fantāzijām un sacerējumiem. "Jautājiet šo pasaku sacerētājiem, kā tieši to var ietekmēt," viņa atbild uz Sestdienas jautājumu.
Visu rakstu par Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani lasiet 10.–16. aprīļa žurnālā Sestdiena!