Pasaules Veselības organizācija (PVO) gan mierina, ka masveidīga Ebolas vīrusa nokļūšana ārpus Āfrikas esot teju neiespējama, jo inficēšanās notiek, tikai nonākot ļoti tuvā kontaktā ar slimnieku.
Tomēr risku, ka nāvējošais vīruss varētu masveidīgi izplatīties ārpus Āfrikas robežām, ne visi infektologi vērtē kā minimālu. Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna atgādina: reiz neviens arī neticēja, ka Eiropu sasniegs HIV.
Pirmo reizi Ebolas vīrusu atklāja 1976.gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā, kad tas paņēma vairāk nekā 500 upuru. Pēc tam vīruss teju divdesmit gadu klusi dusēja, līdz 1995.gadā Āfrikai uzglūnēja atkal jauns uzliesmojums, šoreiz prasot uz pusi mazāk dzīvību. Tagad melno kontinentu plosa visu laiku smagākā Ebolas sērga, kas pusgada laikā nogalinājusi 729 cilvēkus.
Zāles, kas būtu spēcīgākas par postošo vīrusu, 40 gadu laikā nav izdevies atrast, tādēļ Ebolas pacientiem joprojām nevar nodrošināt specifisku ārstēšanu. Viņiem tiek doti medikamenti, kas atsevišķi cīnās ar vīrusam raksturīgajiem simptomiem. Sākumā tās ir galvassāpes, pēkšņs drudzis, muskuļu sāpes un vemšana, kas vēlākā stadijā beidzas ar spēcīgu ķermeņa asiņošanu, tostarp iekšējo. Lai gan mediķu rīcībā joprojām nav zāles pret Ebolas vīrusa izraisīto slimību, tomēr laikus sākta ārstēšana vairo cerības uz pacienta izdzīvošanu. Ja cilvēks nevēršas pie ārsta, vīruss viņu var pievarēt aptuveni 12 dienās. Nu jau Ebola nonāvē vairāk nekā pusi inficēto, savukārt iepriekšējo uzliesmojumu laikā atsevišķos gadījumos mirstības līmenis bija pat 90%.
Viens no iemesliem, ar ko skaidro straujo sērgas uzliesmojumu pēdējā pusgadā, ir Rietumāfrikas iedzīvotāju apbedīšanas tradīcijas. Proti, daļā vietējo kopienu no mirušajiem ir pieņemts atvadīties ar skūpstiem vai cita veida fizisku kontaktu. Tā kā vīruss izplatās caur ķermeņa izdalījumiem (sviedriem, siekalām, asarām, urīnu, izkārnījumiem un asinīm), tad daudzi inficējas, atvadoties no tuvinieka, kuru dzīvību vīruss nupat izdzēsis. Libērijas varas iestādes šo transmisijas ceļu ir centusies ierobežot ar pavēli, ka turpmāk visus Ebolas upuru ķermeņus nāksies kremēt. Taču tas ir izraisījis protestus atsevišķās libēriešu kopienās, kuram aizgājēja ķermeņa sadedzināšana nešķiet pieņemama, ziņo raidsabiedrība BBC.
Cīņu ar Ebolas vīrusu apgrūtina arī mūsdienu ceļošanas iespējas. Tā kā slimības inkubācijas periods ir 21 diena un Ebolas simptomi parādās pēkšņi (kamēr nav parādījušies simptomi, vīruss nav lipīgs), tad šķietami vesels cilvēks vienā mirklī var kļūt bīstams apkārtējiem. Tas nozīmē, ka lidmašīnā var iekāpt pasažieris bez jebkādiem Ebolas simptomiem, kurš lidojuma vidū pēkšņi sāk aplipināt savus blakussēdētājus.
Visu rakstu par Ebolas vīrusu lasiet 8.augusta žurnālā Sestdiena!