Tumsonības veselības lietās pirmsinterneta laikmetā varbūt arī nebija mazāk kā šodien, bet šodien tumsoņu un ļaunprāšu iespējas izplatīt dezinformāciju gan ir daudz lielākas. Rezultātā Latvija XXI gadsimta trešajā desmitgadē jau ir nonākusi līdz bērnu upurēšanai uz tumsonības altāra, un arī ārsti saskaras ar draudiem. Ieskaitot ģimenes ārstus, kuri, vismaz laukos, bieži vien ir ne tikai ārsti, bet arī tikpat kā ģimenes locekļi. Staļģenes ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, viens no populārākajiem Latvijas lauku ģimenes ārstiem, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, šajā ziņā nav izņēmums, tāpēc sarunā ar SestDienu viņš ne tikai aktuālo vakcinācijas lietu sakarā vairākas reizes uzsver, cik svarīgi būtu cīnīties ar dezinformācijas izplatīšanu, bet arī norāda, kur aug kājas cilvēku uzņēmībai pret viltus ziņām un ticībai "enerģijas plūsmām".
Ģimenes ārstu sistēmu Latvijā Dzalbs sauc par ideālu, tikai bez jau citas enerģijas plūsmas, proti, bez finansējuma degvielas. Lai gan Dzalbs daudz laika pavada arī dažādās darba grupās, gādājot par ģimenes ārstu darba apstākļu uzlabošanu, politikā iet viņš nevēlas. Un par pašu dramatiskāko problēmu Latvijā sauc nevis dezinformācijas ietekmi uz nekritiskiem prātiem vai nepilnības no dzīves aizejošu cilvēku aprūpē, bet katastrofāli zemo dzimstību: "Parasti mums 2300 pacientu praksē ir bijuši ap 25–30 jaundzimušajiem gadā, šogad līdz oktobrim – tikai trīs. Kādas tur vairs skolas, kādi bērnudārzi, kāda nākotne?"
Jūs uz interviju nākat pa taisno no Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas. Par ko tur spriedāt?
Par vakcinācijas jautājumiem, šobrīd aktuālu tēmu.
Kas tur vēl nav skaidrs?
No medicīniskā viedokļa tur, protams, lielu jautājumu vai šaubu vairs nav, vakcinācija ir profilakses pamats. Bet zināmā traģiskā gadījuma dēļ mēs kā sabiedrība uz vakcināciju paraugāmies atbildības aspektā – kāda atbildība ir valstij, kāda vecākiem, kāda mediķiem. Jā, demokrātiskā sabiedrībā pastāv atteikuma iespējas, bet tām ir jābūt skaidrāk definētām un skaidrāk regulētām. Šobrīd arī mums, ģimenes ārstiem, nav skaidrības. Ja pacients atsakās no vakcinācijas, mēs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem to noformējam. Bet vai arī vēl tālāk ir jāveic kādas darbības? Par vakcināciju mēdz runāt kā par ģimenes medicīnu – ka ģimenes ārsts būs tas, kurš izdarīs visu savā vietā, pacienta vietā, valsts vietā… Šodien Saeimā mēģinājām funkcijas nodalīt, lai mums būtu vienots redzējums.
Ko nozīmē iespēja atteikties no vakcinācijas pret bīstamām infekcijas slimībām?
Demokrātiskā sabiedrībā cilvēka iespējas atteikties no medicīniskām manipulācijām ir viena no būtiskākajām vērtībām. Tas attiecas arī uz asins pārliešanu, uz uztura izvēli, piemēram, vegānismu. Ir tiesības atteikties no vakcinācijas, piemēram, ticības dēļ. Taču šādu atteikušos procents ir ārkārtīgi niecīgs. Viens no indikatoriem ir difterijas vakcinācijas aptvere bērniem līdz divu gadu vecumam. Latvijā pagājušajā gadā šī aptvere bija 99,9 procenti! Nelielais procents atteikušos neietekmē kopējo aptveri, šis nebūtu tas svarīgākais jautājums.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 25. - 31. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!