Fragments no intervijas:
Latvieši parasti uzskata, ka Igaunijā viss ir labāk. Vai ir kaut kas tāds, ko igauņi gribētu aizņemties no mums?
Es gribētu no jums aizņemties cilvēkus (smejas), jo jums ir vairāk iedzīvotāju nekā Igaunijā. No kultūras viedokļa latvieši ir tie paši igauņi, tikai runā citā valodā. Un otrādi. Mēs esam diezgan vienādi, tādēļ tiešām nezinu, ko aizņemties. Varbūt apvienojam abas valstis? (Smejas.)
Internetā ir daudz joku par to, ka igauņi sevi grib uzskatīt par skandināviem, nevis baltiešiem. Jūs esat skandināvi?
Es personīgi esmu baltietis. Man patīk Baltijas valstis un to iedzīvotāji. Tai pašā laikā man patīk Ziemeļvalstu vērtības — atvērtība, demokrātija, bet es tomēr palieku cilvēks, kas dzīvo Baltijas valstīs.
Vai patiešām tā ir, ka igauņi grib justies piederīgi Ziemeļvalstīm, nevis Baltijas valstīm?
Jā, tā ir patiesība.
Kādēļ tā ir?
Iespējams, tādēļ, ka varējām skatīties Somijas televīziju. Mums ir līdzīgas valodas, tādēļ mums ir tuvas attiecības. Bet man šķiet, ka igauņi nereti neapzinās labās lietas, ka ir Baltijas valstīs. Ar jauno paaudzi ir citādi, viņi vairāk interesējas viens par otru.
Vai igauņi ir vairāk pārliecināti par sevi, nekā citu Baltijas valstu iedzīvotāji?
Tā ir. To labi var redzēt, skatoties dažādas uzstāšanās, kurās cilvēki pārstāv savu valsti. Piemēram, latvieši savās prezentācijās parasti sūdzas. Igauņi kopumā arī vairāk koncentrējas uz nākotni. Mēs runājam par nākotni un cenšamies to konceptualizēt, kamēr cilvēki Latvijā vairāk runā par pagātni.
Igauņiem ir arī salīdzinoši labas angļu valodas zināšanas, kas dod lielāku pārliecību. Esmu dzirdējis, ka jūsu amatpersonām ir bijušas problēmas ar angļu valodas zināšanām. Tas atņem pārliecību. Valodai ir jābūt perfektai īpaši tad, ja jums jānodod sarežģīts vēstījums, jo tādā gadījumā cilvēki vairāk pamana kļūdas. Vienmēr ir labāk izmantot tulka palīdzību, nekā runāt sliktā angļu, vācu, franču vai jebkurā citā valodā.
Jūsu premjers ir jaunākais valdības vadītājs visā Eiropas Savienība. Vai tas kaut ko saka par jūsu valsti?
Mums vienmēr ir bijuši gados jauni politiķi. Tā ir teju tradīcija. Ir grūti atbildēt, kādēļ tas tā izveidojies.
Jūsuprāt, tas ir labi?
Tas ir labi tajā ziņā, ka tādējādi procesi notiek ātrāk. Pateicoties tam, mēs esam diezgan ātri īstenojuši reformas, kas arī nav bijis labākais risinājums, jo reforma tikai reformas pēc nav laba. Bet kopumā, manuprāt, mums ir veicies labi. Diezgan īsā laikā esam pieņēmuši dažādus grūtus lēmumus, kas pēc tam nav indējuši atmosfēru gadiem ilgi. Mēs to ātri paveicām un pēc tam virzījāmies uz priekšu. Lielākās valstis tā, visticamāk, nevarētu darīt, jo tur neviens jaunus cilvēkus nelaistu pie varas. Protams, neiztikt arī bez kritiķiem, kuri saka, ka "bērniem" nevajadzētu vadīt valsti. Reizēm problēmas rada pieredzes trūkums, kā rezultātā rodas kļūdas. Bet kopumā tas nav tas sliktākais variants.
Visu interviju ar Danielu Vāriku lasiet žurnāla Sestdiena 5.jūnija numurā!
LV