Priekšstats, ka bezrecepšu zāles var lietot pilnīgi droši, ir maldīgs, jo medikamenti var izraisīt nelabvēlīgas blaknes vai negatīvi mijiedarboties ar citām zālēm, uztura bagātinātājiem un pat pārtiku. "Saprātīga zāļu lietošana nozīmē pareizās devās un pareizā laikā. Ja cilvēki neizlasa zāļu lietošanas instrukciju, nekonsultējas ar ārstu, lieto vairākus medikamentus vienlaikus, rodas zāļu mijiedarbības risks. Piemēram, saaukstēšanās gadījumā cilvēks lieto divas zāles, kurās ir viena un tā pati aktīvā viela, tā saņemot dubultu devu. Slimībai ir noteikts cēlonis, bet, noņemot simptomus, problēma netiek atrisināta, nereti tā tiek padziļināta," skaidro Mežinska.
Nevalstiskās organizācijas Veselības projekti Latvijai valdes priekšsēdētāja, medicīnas socioloģe Ieva Salmane–Kuļikovska, pirms gada Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvot disertāciju Bezrecepšu medikamentu, vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana Latvijā, secināja, ka dažādu bezrecepšu līdzekļu lietošana ir izplatītāka sieviešu, gados vecāku cilvēku, pensionāru, šķirteņu vai atraitņu vidū, starp iedzīvotājiem, kas dzīvo Rīgā vai tās apkaimē, kā arī mājsaimniecībās ar mazāku ģimenes locekļu skaitu. "Arī citur pasaulē bezrecepšu zāles vairāk lieto sievietes, jo viņām ir zemāks veselības pašnovērtējums un raksturīga interese par veselības profilaksi. Izņēmums ir zāles pret gremošanas traucējumiem - Latvijā tās vairāk lieto vīrieši," skaidro pētniece. "Citur pasaulē vitamīnus un uztura bagātinātājus vairāk pērk cilvēki ar augstāku sociālo statusu, jo viņiem ir vairāk naudas, pie mums ir otrādi - dažādus bezrecepšu līdzekļus vairāk lieto pensionāri, kas ir vismazāk nodrošinātā iedzīvotāju grupa. Tas liek domāt, ka mūsu seniori ar savu padomju laika dzīves pieredzi nekritiski uztver reklāmu kā objektīvu informāciju un tās iespaidā ļaujas bezrecepšu zāļu un citu līdzekļu apsolījumiem."
Kā vienu no galvenajiem pircēju izvēli ietekmējošiem faktoriem eksperti min reklāmas, kas liek cilvēkiem justies slimiem un piedāvā zāles kā veselības apsolījumu. Pēc pētījumu kompānijas TNS datiem, zāļu nozare 2014.gadā bija trešā reklamētākā, tūlīt pēc mazumtirdzniecības un finanšu pakalpojumiem. Pārsvarā visiem bezrecepšu medikamentiem, kas ir pārdotāko sarakstā, ir bijušas aktīvas reklāmas kampaņas.
Bezrecepšu medikamentu lietošana ir tikai aisberga redzamā daļa, iemesli ir dziļāki, uzskata Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece. Viņa neizslēdz, ka izvēli par labu bezrecepšu zāļu iegādei nosaka arī garās rindas pie ģimenes ārsta. "Mūsu ārstiem ir uzlikts birokrātisks papīru rakstīšanas slogs, par ko Igaunijā tikai pasmaida. Vienam ģimenes ārstam vidēji ir 1800 pacientu, bet ieteicamais skaits ir 1500."
Uz problēmām veselības aprūpes pieejamībā norāda arī Mežinska: «Ja cilvēkam nav naudas, lai salabotu zobus, viņš dzer pretsāpju zāles. Ja kvotas beigušās un cilvēkam mēnešiem jāgaida rindā uz izmeklējumu vai ārsta konsultāciju, viņam nekas cits neatliek, kā vien lietot pretsāpju zāles.»
Visu rakstu par bezrecepšu medikamentu pārmērīgo lietošanu lasiet žurnāla Sestdiena 30.oktobra numurā!