"Latvietim tautastērps ir kā ticīgajam Bībele — svēta lieta. Justies latviskiem senajā tērpā nav nemaz tik grūti," saka Lia Mona Ģibiete, Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja. Visspožākā tērpu parāde šogad bija vērojama Dziesmu un deju svētku tautastērpu skatē, sauktā arī par "tautastērpu augstskolu".
"Mans tautastērps ir mēnesi vecs, un līdz šim katru reizi esmu likusi galvā kroni," teic Sabīne Petra, Garkalnes novada jauktā kora Pa saulei dziedātāja, kura šogad Dziesmu un deju svētku tautastērpu skatē ar savu tērpu ieguva pirmo vietu. Viņas krāšņā Bārtas novada tautastērpa kronī vizuļo stikla zīles, pie smalki izšūtā krekla ar divām milzīgām saktām piesprausta villaine, mugurā arī spilgts ņieburs un grezni svārki, kājās melnas kurpes un mežģīņrakstā adītas zeķes. "Dzīvē kronis var mainīties uz aubi, jo šis ir jaunās meitas tērps. Būs žēl, jo kronis ir tik krāšņs," viņa teic, stāstot, ka Bārtas novada tērpu izvēlējusies atbilstoši sava vectēva izcelsmei un arī tāpēc, ka šī novada apģērbs ir ļoti cēls.
Sabīnes krāšņo apģērba komplektu, ko Latvijas meistari un suvenīru ražotāji visbiezāk iemūžinājuši figūriņās, pastkartēs un citās piemiņas zīmēs, kopumā darinājuši septiņi dažādi meistari, viņu vidū arī Sabīnes māte Ginta.
"Finansiāli tērps ir ļoti liels ieguldījums, bet tas ir tā vērts — šis ir tērps uz mūžu un mainīts netiks," uzsver Sabīne.
Latviešu tautastērpus nemaz par garlaicīgiem nevarot nosaukt — kurzemnieki atļaujoties tādus krāsu salikumus, ka Vidzemē dzīvojošajiem raibs griežas gar acīm un metas slikta dūša, atzīst Ģibiete. "No Alsungas tautastērpa krāsām vien galva reibst." Viņa skaidro, ka kurzemniekiem ir atšķirīga mentalitāte un tāpēc arī krāšņāki krāsu salikumi. Tērpi liecina par atļaušanos, bramanību un lepošanos pašiem ar sevi. Lai arī Ģibiete ciena Latgales tērpu krāsu mierīgumu un Vidzemes tērpos ieaustās maigās nianses, viņai pašai tīk Kurzemes krāsu košums.
Mūsdienās vairs neviens neuzdrīkstas apgalvot, ka latviešu tautastērpi ir pelēki, atzīst arī etnogrāfe Ilze Ziņģīte. Reiz Latvijā bijis laika posms, kad tautastērpi netika atspoguļoti pienācīgā krāšņumā — darinātajos tērpos bija pārstāvētas tikai brūnā, dzeltenā un sinepju krāsa. "Sen vairs tā nav. Nevar arī nevienu krāsu noliegt, kas latviešiem bijusi," piebilst Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciāliste. "Taču arī pelēkais nav bēdīgs un nabadzīgs, jo pelēkajos tonīšos ir sava bagātība un māksliniecisks smalkums," uzskata Ziņģīte.
Tautastērpu izvēlē vienotas receptes nav, piemēram, dažas dāmas izvēlas sev tērpu, ieprecoties vīra novadā un pielāgojoties šā novada tradīcijām. "Galvenais atrast, kuram novadam vēlies pievērst uzmanību. Visas būsim latvietes — vai Kurzemes, Vidzemes vai Latgales tērpā," uzsver Ģibiete.
Vairāk par tautastērpu darināšanu un to, cik izmaksā uzšūt pašam savu tautastērpu, lasiet Sestdienā!