Optimālais bērniņa nākšanas laiks pasaulē ir no 37. līdz 40.grūtniecības nedēļai. Pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas par priekšlaikus dzimušu bērnu uzskata mazuli, kurš nācis pasaulē pirms 37 pilnām grūtniecības nedēļām.
Ja mazulis piedzimis priekšlaikus, viņam ir nepieciešama īpaša aprūpe, jo organisms ir nepietiekami attīstījies, lai pilnvērtīgi funkcionētu pats. Vispirms jau mazulim pastāv dzīvības draudi, bet vēlāk var rasties veselības problēmas, kas var ietekmēt visu turpmāko dzīvi.
Statistika rāda, ka 20% bērnu, kas dzimuši pirms 27.nedēļas, izaug veseli, 24% sastopas ar viegla rakstura veselības traucējumiem, piemēram, redzes traucējumiem, viņiem ir nedaudz zemāks IQ, mācīšanās grūtības, bet ar smagu invaliditāti saskaras 22% pirms šī laika dzimušo bērnu.
Priekšlaicīgi dzimušos bērnus iedala vairākās grupās, ņemto vērā māmiņas grūtniecības nedēļu, kurā mazulis ir pieteicis sevi šai pasaulei. Mazāks risks ir tiem, kas dzimuši no 35. līdz 37.grūtniecības nedēļai un sver no 1600 līdz 3400 gramiem. Liela daļa šo bērniņu ir spējīgi elpot un zīst mātes krūti vai ēst no pudelītes, un tikai dažiem nepieciešams palīdzēt uzņemt barību, ievadot pienu kuņģī caur zondi. Lielākā daļa šo bērniņu, augot savā dzīvē, nesaskaras ar veselības problēmām, kas radušās no priekšlaicīgas nākšanas pasaulē. Tomēr ir gadījumi, kad šiem bērniem, mācoties skolā, var būt mācību un uzvedības traucējumi.
Jau lielākas dzīvības un veselības risks ir bērniņiem, kas nākuši pasaulē no 29. līdz 34.grūtniecības nedēļai. Viņi var svērt no 1000 līdz 2500 gramiem. Šiem mazuļiem jau var būt nepieciešama palīdzība elpošanā, barošanā un siltuma uzturēšanā. Arī veselības problēmas varētu būt paliekošākas un nopietnākas.
Savukārt tie mazuļi, kas nāk pasaulē pirms 28.grūtniecības nedēļas, jau ir mazie, steidzīgie ekstrēmisti. Viņu svars var būt no 400 līdz 1600 gramiem. Parasti šiem bērniņiem nav zemādas tauku slāņa, tāpēc viņu ādiņa ir sārta un viegli ievainojama, viņi paši nevar ne paelpot, ne paēst. Rodas jautājums: vai tik mazs cilvēciņš vispār var izdzīvot?
Neonatoloģijas klīnikas pediatre un neonataloģe Ilona Vārpa atzīst: "Robeža, kad bērniņš var izdzīvot, atbīdās arvien uz mazākām grūtniecības nedēļām. Attīstās tehnoloģijas un speciālistu zināšanas. Savulaik reti kurš bērniņš izdzīvoja ar svaru līdz vienam kilogramam, tagad izdzīvo arī 500 gramus smags mazulis. Tas, ka bērniņš ir priekšlaikus dzimis, ne vienmēr ir noteicošais faktors, ka viņš nevar izdzīvot. Mazulim var būt iedzimtas patoloģijas vai infekcijas, kuru dēļ viņam ir risks neizdzīvot."
Ir vairāki riska faktori, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Lielākajai daļai sieviešu priekšlaicīgas dzemdības sākas spontāni. Tomēr apmēram 25% ir medicīniska nepieciešamība izraisīt priekšlaicīgu bērniņa nākšanu pasaulē augļa komplikāciju vai mātes veselības stāvokļa dēļ.
Iemesls priekšlaicīgām dzemdībām var būt arī pašas topošās māmiņas nevērība pret savu un gaidāmā mazuļa veselību. Kaut gan katrs ginekologs grūtniecei atgādina par smēķēšanas kaitīgumu, joprojām ir topošās māmiņas, kas šo svarīgo riska faktoru ignorē. Slimību profilakses un kontroles centra dati par 2013.gadu liecina, ka Latvijā grūtniecības laikā turpina smēķēt apmēram 10% sieviešu. Tomēr priekšlaicīgas dzemdības var pārsteigt arī māmiņas, kas seko līdzi nedēļu pēc nedēļas, kā aug viņas bērniņš, vēro, kā mainās ķermeņa aprises, sajūtas, kad organisms pielāgojas jaunajai dzīvei un gatavojas lielajam notikumam, ievēro veselīgu uzturu un dzīvesveidu.