Pat labi apzinoties, ka tuvākajos mēnešos gaidāmi lielāki maksājumi par siltumu un elektrību, liela daļa cilvēku neatsakās no iespējas tērēt naudu šodien. Automašīnu stāvvietas pie veikaliem mūždien ir aizņemtas, un pircēji stumj uz saviem spēkratiem ar precēm pilnus iepirkumu ratus. Un pat ja brīvas naudas patiešām būs mazāk, cilvēki turpinās doties uz tirdzniecības vietām un pirkt, tostarp arī nevajadzīgas lietas.
Skaidrojums šādai šķietami neloģiskai rīcībai ir pavisam vienkāršs – mūsu smadzenes ir ieprogrammētas allaž gribēt vēl un vēl. Tādēļ skapī gulst jauns krekls vai kleita, pat ja plaukti vai lūzt, koridorā apavu rinda jau sāk atgādināt lielceļu, ar mēbelēm piepildītajā viesistabā paliek aizvien mazāk vietas, kur pakustēties, un kabatā ieguļas jauns mobilais telefons pat tad, ja vecajam vēl nav nekādas vainas. Tas viss notiek par spīti faktam, ka nemitīga iepirkšanās liek mums justies nožēlojamiem. To pierādījuši vairāki pētījumi, kuros secināts, ka cilvēki nožēlo lielu daļu pirkumu un ka tie laimes sajūtu palielina tikai uz īsu brīdi, lai pēc tam to – gluži pretēji – ievērojami pazeminātu.
Mūžīgi tiecamies pēc laimes
Amerikāņu zinātnieki no Prinstonas universitātes Psiholoģijas nodaļas nupat devuši savu artavu iepirkšanās kāres izpētē. Viņi izveidoja datormodelēšanas programmu, kuras uzdevums bija meklēt skaidrojumu cilvēka kārei pēc aizvien jaunām materiālām lietām
"Sākot ar seniem reliģiskiem tekstiem un beidzot ar mūsdienu literatūru, cilvēces vēsturē ir daudz stāstu par tiekšanos pēc mūžīgas laimes. Paradoksāli, ka laime ir viena no viskārotākajām cilvēka emocijām, tomēr tās sasniegšana ilgtermiņā daudziem cilvēkiem joprojām ir nenotverams mērķis," žurnālā PLoS Computational Biology skaidroja darba autori, "mūsu pētījuma rezultāti palīdz izskaidrot, kāpēc mēs esam pakļauti nebeidzamu vēlmju un iekārošanas ciklam, un var paplašināt zināšanas par tādām psihopatoloģijām kā depresija, materiālisms un pārmērīgs patēriņš."
Sajūtas devalvējas
Pēc ekspertu domām smadzeņu tiekšanos pēc materiālajiem labumiem diktē divas psiholoģiskas parādības. Pirmkārt, cilvēka laimi ietekmē parādība, ko sauc par "relatīvajiem salīdzinājumiem". Tas nozīmē, ka mēs bieži esam noraizējušies par atšķirību starp to, kas mums ir, un līmeni, ko vēlamies sasniegt.
Otrkārt, laimei nepieciešamais ir atkarīgs no mūsu gaidām un cerībām, taču tās laika gaitā var mainīties. Piemēram, ja kāds visu laiku ir ceļojis tūristu grupā ar autobusu uz netālām kaimiņvalstīm, bet kādu dienu piedzīvo luksusa kruīzu pa Karību jūras salām, viņš nākamos ceļojumus jau salīdzinās ar šo iespaidīgo pieredzi un sagaidīs līdzīgas emocijas.
Tieši to parādīja arī datorsimulācija. No tās izriet, ka pēc pirmā apbalvojuma saņemšanas cilvēka smadzenēs jūtami palielinās laimes sajūta. Taču otrais jau tiek salīdzināts ar pirmo, un laimes sajūtas pieaugums ir mazāks. Tā ar katru nākamo ieguvumu tā vērtība samazinās un lielākas apmierinātības iegūšanai nepieciešams iegādāties lielāku mantu apjomu, lai no sīkajiem laimes mirklīšiem uzkonstruētu lielāku prieku. Citiem vārdiem sakot, agrā jaunībā par vienu zīmola apģērba gabalu spējām priecāties nedēļu, bet pusmūžā būs vajadzīgi septiņi šādi apģērbi, lai tikpat jūsmīgi nodzīvotu kaut vienu dienu.