Par veiksmīgu darbošanos programmā jaunieši tiek apbalvoti ar īpašu nozīmīti, un programmas organizatori lēš, ka kopš pirmsākumiem Award iesaistīti vairāk nekā astoņi miljoni dalībnieku. Pērn tā bija pieejama 144 pasaules valstīs.
Zelta ieraksts CV
Latvijā, izrādās, programma svin jau desmit gadu, lai gan līdz šim tās popularitāte nav bijusi pārāk liela. Valsts izglītības satura centrā (VISC), kas ir programmas īstenotājs Latvijā, SestDienai stāsta, ka no 2006. līdz 2015. gadam kopumā saņemti 1174 pieteikumi un piešķirti 654 apbalvojumi: 430 bronzas, 177 sudraba un 35 zelta. Novembra beigās vēl desmit jauniešu saņems zelta līmeņa nozīmīti un sertifikātu. Signe stāsta, ka būt šīs programmas dalībniekiem ir prestiži. Anglijā pat CV ir speciāla ailīte, lai ierakstītu savus Award sasniegumus. Tas darba devējam pierāda, ka cilvēks var un grib darīt vairāk, māk strādāt komandā un spēj attīstīties pats. Lielbritānijā esot tā – ja pēc studijām darbu meklēs kāds, kurš mācībās pelnījis tikai deviņas un desmit balles, bet nav izgājis Award, un viņa konkurents būs šīs programmas dalībnieks, darba devējs, visticamāk, pieņems otro, pat ja skolā varbūt viņš mācījies sliktāk. "Zina, ka es varu darīt vairāk ārpus skolas noteiktiem rāmjiem," skaidro Signe. Latvijā gan šo zinās vien retais, tomēr arī te ar programmu pamazām iepazīstas – šogad to īsteno 17 skolu, seši jauniešu centri, divas biedrības un viena novada dome.
Tēja bez pacelta pirkstiņa
Signe un Mairis šogad savu zelta apbalvojumu saņēma neaizmirstami – Bakingemas pilī –, bet visi trīs vēl tiks godināti novembra beigās apbalvošanas ceremonijā tepat, Rīgā, piedaloties arī princim Edvardam un programmas patronesei Latvijā Vairai Vīķei-Freibergai.
Atceroties pieņemšanu karaļnamā, jaunieši atzīst, ka tur viss ir tik svinīgi, cik vien iespējams. Grūti aizmirst tējas dzeršanu Lielbritānijas karaliskās ģimenes pils dārzā. Mazo pirkstiņu, turot tējas tasi, gan nav pacēluši. Šāda iespēja abiem bijusi, jo bijuši to 15 jauniešu vidū, kas no Eiropas, Vidusjūras un arābu reģiona valstīm zelta līmeņa Starptautisko Edinburgas hercoga apbalvojumu saņēma īpašā programmas 60 gadu jubilejas pasākumā Londonā, klātesot Lielbritānijas karaliskajai ģimenei. Prinča Edvarda sieva Sofija Mairim pat vaicājusi, kur viņš vēlas studēt, un sanācis īstenot katra angļa sapni – pastaigāt pa pils dārziem. Neko fotografēt gan tur nav ļauts, tāpēc bildes piemiņai tapušas vien pie pils vārtiem.
Bez kaitīgiem ieradumiem
No visiem trim pirmā programmā iesaistījusies Signe. Meitene dzīvojusies pa Valkas novada Bērnu un jauniešu centru Mice, kurā piedāvāta šāda iespēja. Kādā reizē pierunājusi nākt līdzi arī Robertu. Viņš gan tagad draudzeni labo, ka nav pierunājusi – viņam piedāvāts fotografēt vienu no ekspedīcijas kontrolpunktiem Valkā, kas bijis izmēģinājums lielajam pārgājienam. Iepatikusies ideja, un viena vakarā laikā bijis "iekšā". Vēlāk pievienojies arī Mairis.
Uzskaitīt lietas, ko visi trīs šo gadu laikā darījuši, ir grūti, jo katrā programmas līmenī mērķi ir citi. Bronzas līmenis ilgst trīs mēnešus un sudraba – sešus, savukārt, lai iegūtu zelta nozīmīti, jādarbojas veselu gadu. Vēl pirms daudzo darbu un piedzīvojumu uzskaites visi trīs uzsver, ka nevienā brīdī tas nav bijis pienākums – vienmēr bijis forši, un, piemēram, brīvprātīgais darbs pilnīgi dabiski kļuvis par ikdienas sastāvdaļu.
Sporta kategorijā Roberts aizrāvies gan ar hokeju, gan florbolu, līdz zelta līmenī jau sasniegti labi rezultāti un spēlēts nopietnās komandās. Florbols bijusi arī Maira izvēle, savukārt Signe spēlējusi volejbolu, dejojusi sporta dejas un ilgāku laiku nodarbojusies ar ārstniecisko vingrošanu. Jaunieši stāsta, ka tā mērķis ir sagatavoties noslēgumā organizētajai ekspedīcijai, bet svarīgi arī būt aktīviem, kas nemaz nav tik pašsaprotami, jo nav noslēpums, ka daudzi jaunieši šajā vecumā no sporta apzināti izvairās. Roberts pats veicis pētījumu 11. klasē, un viņu pārsteidzis, ka tik liela daļa nesporto. "Mūsu vecāki gāja ārā un jebkurā brīvajā mirklī spēlēja bumbu, ķerenes, darīja kaut ko, savukārt mūsdienās daudzi sēž mājās," saka puisis.
Programmas noteikumos arī stingri uzsvērts, ka "avardieši", kā sevi dēvē jaunieši, nedrīkst lietot alkoholu un smēķēt. Uz jautājumu, vai viņi to ievēro, visi smaidot apgalvo, ka ievērojot gan – pat Jaungada svinībās dzēruši tikai bērnu šampanieti.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!