Mazās, zilās ekrānu nāves

Jau piesauktajā pamatstraumes "mazajā nāvē" vainojamas divas jaunas, cenas ziņā demokrātiskākas platformas: Apple TV+ (iznācis 1. novembrī, pieejams visā pasaulē, abonēšanas maksa 4,99 eiro mēnesī) un Disney+ (palaists 12. novembrī, šobrīd nav pieejams Latvijā, mēnesī – 6,99 ASV dolāri jeb 6,25 eiro). Salīdzinājumam Netflix mēneša cena – no 7,99 līdz 11,99 eiro mēnesī.

Straumes platformu pieejamība un ikmēneša abonēšanas maksa turpina konkurēt ar kino. Piemēram, saskaņā ar Nacionālā kino centra informāciju vidējās biļetes cena 2018. gadā bijusi 5,27 eiro. Tādas ir arī vienas popkorna turzas izmaksas, kas iedarbina cita veida loģiku: kāpēc gan nepalikt mājās, lai dīvānā noskatītos visas Zvaigžņu karu franšīzes sērijas Disney+? Tāpēc kino kontekstā arvien lielāku lomu iegūst tieši tā sauktie blokbasteri jeb filmas notikumi (event films) – lielekrāna specefektu izrādes, kuru dēļ skatītāji tomēr ir gatavi kritiskāk attiekties pret izvēli starp mazo vai lielo ekrānu un kinoteātra rituālu.  

Vēl pirms pāris gadiem, piedzīvojot seriālu formāta renesansi, varējām sacīt, ka tie ir kvalitatīvi (galvenokārt tapa režijas seriāli), toties šobrīd, kad ik gadu top tūkstošiem stundu skatāmmateriāla, kvalitāte jau izšķīdusi kvantitātē. Ir gan arī izņēmumi.

Visas mūsu mantijas

Pērnais gads globālā mērogā faktiski pagājis viena seriāla zīmē, proti, HBO un Sky UK veidotā miniseriāla Černobiļa/ Chernobyl (2019) par 1986. gada 26. aprīlī notikušo Černobiļas atomelektrostacijas kodolreaktora sprādzienu. Izvērsti recenzētajam un profesionāļu daudzinātajam režisora Kreiga Meizina veidotajam darbam gan tika pārmesta vēsturiski darbojošos varoņu loka sašaurināšana, tomēr tas, nepārprotami, ir mākslinieciski augstvērtīgs miniseriāls, kas pārliecinošā režijā savij iesaistīto pušu likteņus (AES darbinieki, zinātnieki, politvara, ugunsdzēsēji, radiācijas likvidatori, civiliedzīvotāji utt.) elegantā dramaturģijas ornamentā. Černobiļa arīdzan kalpo kā atgādinājums par dzīves un ekrāna likumību un darbības sviru atšķirībām, kā arī dezinformācijas un melu pūžņojošajām sekām, pastumjot malā mistifikāciju, kā arī cienot savu skatītāju un tā prasīgumu.

Tajā pašā laikā var atrast pāris paralēļu seriālu un kino nozares attīstībā – viena no tām tematiski ir popkultūrā nobarotā supervaroņu tematika, veidojot saistošu polemiku ar lielajā ekrānā idealizētajiem pārcilvēkiem un dieviem. Te jāmin grodais HBO seriāls Sargi/ Watchmen (2019), kura pamatā ir literāta Alana Mūra un mākslinieka Deiva Gibonsa DC Comics grafiskā novele Sargi/ Watchmen (1986–1987). Tā dekonstruē supervaroņu tēlus, tos padarot klātesošus vēsturē un atbildīgus par sociālpolitiskajiem pārkārtojumiem. Pusdievi kā valdības vai vietvaras marionetes un pretošanās kustību figūras – "gandrīz" tādi kā mēs. Grafiskās noveles darbība un tās ekranizācija, Zaka Snaidera 2009. gada kinodarbs, noris pagājušā gadsimta 80. gados, bet seriāls Sargi skatītāju ieved mūsdienu Amerikā, kurā šķind Trampa prezidentūras atskaņas, – Oklahomas štata Talsas pilsētā, kurā uzliesmojis rasisma vilnis, Baltās nakts nemieri, ideoloģiskas pretrunas un korupcija. Komiksa kā pirmavota adaptācijas ziņā Sargi ir raksturu un ideju drāma – misticisms un fantāzijas elementi ir aizsegs, norādot, ka arī tie, kas spētu glābt, ir pretrunu ārdīti un vietumis bezspēcīgi. 

Savukārt ampelmanisks, cinisks supervaroņu žanra izvērsums atrodams Seta Rogena un Evana Goldberga producētajā komēdijseriālā Zēni/The Boys (2019), kas skatāms Amazon Prime. Rogens un Goldbergs iepriekš veidojuši marihuānas tipa humora filmas (piemēram, Supergriboši/Superbad (2007)) un, pēc Ziemeļkorejas ieskatiem, bezgaumīgo politisko satīru Intervija/The Interview (2014) par nekad nenotikušo interviju ar šīs valsts līderi. Kiča pārsātinātajā un Dedpūla līdzībās veidotajā seriālā Zēni atrodamas popkultūras references, tiešs un uz fizisko komēdiju orientēts humors, arīdzan indeve, vietumis pamatota kritika par to, kas tad īsti sabiedrībai ir varonis. Konfliktu veido divas supervaroņu grupas: valdībai pietuvinātais Septītnieks un Zēni, kas ir sava veida ikdienas problēmu nomākti atkritēji. Pēdējie darbojas kā pirmšķirīgo nācijas varoņu revidenti un kariķētāji. Galu galā – vai tad atgriešanās tādā kā pusmitoloģiskā badā un sekošana elkiem nav mūsu šodienas trajektorija?

Visi pāvesti

Pretstats supervaroņu atrakcijām ar politiskiem zemtoņiem – viens no šī gada visvairāk gaidītajiem seriāliem ir itāļu kinoautora Paolo Sorrentīno veidotā seriāla Jaunais pāvests/The Young Pope (2016) pirmās sezonas turpinājums (oriģinālnosaukums The New Pope latviski pārklājas). Aktiera Džūdas Lova kā modernizētā un grēcīgā pāvesta otrās atnākšanas sērijas tika pirmizrādītas pērn Venēcijas kinofestivālā, savukārt straumes režīmā HBO seriāls būs pieejams janvāra vidū. Jāatzīst, ka pāvesta kā garīgā tēva un zīmotnes refleksijas par pašas baznīcas grēkiem, pasaules ambivalenci un moderno laikmetu kļuvušas par sava veida laikmeta zīmi. Te var minēt gan Alvja Hermaņa izrādi Baltais helikopters Jaunajā Rīgas teātrī par konservatīvo teologu un kādreizējo Ticības doktrīnas kongregācijas vadītāju Jozefu Racingeru, gan brazīliešu režisora Fernando Meirelisa dialogā darbināto drāmu Divi pāvesti/ The Two Popes (skatāma Netflix), kas izspēlē pāvesta Benedikta XVI (sers Entonijs Hopkinss) un kardināla Horhes Mario Bergoljo, šobrīd pāvests Francisks (Džonatans Praiss), tikšanos. Tā mijas ar abpusējām pieklājībām, tango soļiem, futbola un politikas apspriedēm.

Sorrentīno seriāla Jaunais pāvests gadījumā pāvesta figūra saglabā mūsdienu popzvaigznes vai padzīvojuša pleiboja mesijas aprises. Lova atveidotais Pijs XIII jeb amerikānis Lenijs Belardo uzstāj, ka netiks reproducēts pastkartīšu un magnētiņu suvenīrniekiem (nepieejamība vairo ekskluzivitāti). Lai gan sapņu sekvencēs viņš ir dāmu mīlulis, defilējot Lido salas pludmalē baltās peldbiksēs, nomodā viņš galvenokārt risina pāvesta vietu gan katoļticīgo, gan arī populārās kultūras apziņu kartēs. Tematiski Sorrentīno seriāla kontekstā visvairāk saista paradoksu nobarotā koķetērija ar slavu, ticības krīzi, baznīcas un konklāva iekšējo inženieriju, intrigām, fanātismu un patiesas kalpības intimitāti.