Brūsa Vūlija 1978. gada dziesma Video Killed the Radio Star tapa kā brīdinājums par tehnoloģisko iespēju uzplaukumu 60. gados un tā laika nostalģiju pēc "novecojušiem medijiem". Kāda tam saistība ar mūsdienu seriāliem? Patiesību sakot, diezgan tieša. 2017. gada pavasarī BBC ziņoja, ka viņu vidējam televīzijas skatītājam ir sešdesmit gadu. Tieši pirms sešdesmit gadiem televizors kļuva par teju vai katras mājsaimniecības izziņas un izklaides logu jeb, citiem vārdiem sakot, pamatelementu. Šodien televīziju un straumēšanas platformu producētie seriāli kļuvuši mākslinieciski augstvērtīgāki un savā sortimentā daudzveidīgāki, tāpēc arī konkurētspējīgāki.
2014. gada novembrī straumēšanas servisa līdera Netflix dibinātājs Rīds Hastings sacīja, ka jau 2030. gadā tādai televīzijai, kādu mēs to pazīstam pēdējo desmitgadi, būs pienākušas beigas. Pēdējos divus gadus Netflix mērķtiecīgi mērojas spēkiem ne tikai ar kabeļtelevīzijām, bet arī kinostudijām un kinoteātriem, veidojot pašu producētas filmas, kuras ekskluzīvi izrāda tikai savā vietnē vai arī – limitēti – Amerikas kinoteātros. Netflix fenomens tik tiešām ir iespaidīgs – 2018. gada janvārī Netflix abonēja ap 117 580 cilvēku no 190 valstīm; teju pusi no tā veido ASV tirgus (nepilni 55 miljoni).
Šis laiks kaismīgam seriālu un kino skatītājam iezīmējas kā pārejas posms virzienā uz nedalītu, kompaktu skatāmprodukta iegādi un tā skatīšanos laptopā, viedajā televizorā vai telefonā, turklāt – paša izvēlētā laikā un vietā. Straumēšana kā forma, visticamāk, būs veids, kā tuvākajās desmitgadēs tiks patērēta lielākā daļa informācijas. Savukārt tas ir izaicinājums tradicionālākiem medijiem – televīzijai, kino, mūzikas ierakstu kompānijām un radio.
Taču kāda ir straumētāju panākumu atslēga? Oriģināls, izklaidējošs, bet ne intelektuāli nomācošs saturs, produkta ilgstamība un iespēja iegūt to uzreiz. Vienā vārdā – tas ir seriāls.
Straumēšanas popularitāti un tās neveselīgo konkurenci ar kino komentējis režisors Kristofers Nolans. "Es nekad nestrādāšu ar Netflix. Digitālā izplatīšana un straumēšana ir neprāta politika," Silīcija ielejas loģikas ačgārnību skatīšanās paradumu maiņā kino izdevumam Indie Wire skaidrojis režisors. "Ja Netflix ir radījis labu filmu, tad kāpēc gan to sākumā neizrādīt kinoteātrī? Straumējiet to pēc 90 dienām," uz kinoteātru skaita sarukumu un arvien retāku kino apmeklējumu norāda Nolans. Taču straumēšana ir jaunais video – tā pati, kuru apdzied Vūlijs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!