Vecmāmiņa spiedze

Džūdija Denča ir daudz strādājusi arī teātrī, saņēmusi Britu impērijas augstākos goda nosaukumus un titulus, kā arī kinoindustrijas nozīmīgākās regālijas – gan Lielbritānijā, gan Amerikā. (Denča ir septiņas reizes nominēta Oskaram un vienu reizi to arī ieguvusi.) Aktrise filmējas ar apskaužamu intensitāti – par spīti saviem 83 gadiem, par spīti Holivudas trulajiem priekšstatiem par to, kā aktrisēm pieklājas novecot, izmantojot plastiskās ķirurģijas manipulācijas. Karaliskā Džūdija Denča – viņa tiešām samērā bieži ir spēlējusi karalienes, piemēram, karalieni Elizabeti filmā Iemīlējies Šekspīrs (1998, Oskars) un karalieni Viktoriju nesenajā filmā Viktorija un Abduls (2017), – var atļauties distancēties no šovbiznesa neirozēm, joprojām izvēloties lomas, kas atbilst viņas radošajam un arī fiziskajam briedumam.

Taču šoreiz šis stāstiņš nebūs veltīts Denčas personībai, karjerai vai spilgtākajām lomām. Šis arī nebūs apraksts par rituālu Sansevastjanā, kurā karaliskajai dāmai tika pasniegta eleganta balva. Tās būs piezīmes par vienu no Džūdijas Denčas svaigākajiem darbiem – britu filmu Sarkanā Džoana, ar kuras skati Spānijā tika godināta izcilā aktrise, kā arī šīs filmas kontekstiem.

Sarkanā Džoana

Džoana Steinlija – tā sauc filmas Sarkanā Džoana galveno varoni. Tā ir padzīvojusi kundze Džūdijas Denčas veidolā, kas dzīvo klusu pensionāres dzīvi nelielā mājiņā Londonā, līdz viņas ikdienu pārtrauc izmeklētāju ierašanās. Kundze tiek apsūdzēta smagos noziegumos – Lielbritānijas nodevībā un valsts noslēpumu izpaušanā. Pēc ainām ar apmulsušo dāmu, kuras kārtīgajā, bet pieticīgajā namā britu drošības iestāžu darbinieki patiešām izskatās kā brēcošs pārpratums, filmas darbība no tagadnes pārceļas pagātnē. Seko Džoanas atmiņas par savu jaunību, studijām prestižā britu universitātē, sākotnēji nevainīgu draudzību ar komunistiskām idejām simpatizējošiem jauniešiem – vairākiem citiem universitātes studentiem. Denča spēlē Džoanu vecumdienās, savukārt britu aktrise Sofija Kuksone atveido sprigano, glīto, panaivo, eksaktajās zinātnēs apdāvināto meiteni jaunībā. (Jāpiebilst, ka Džūdijas Denčas karjerā jau iepriekš ir bijusi spilgta filma Airisa (2001, Oskara nominācija), kurā izmantots līdzīgs paņēmiens – Denča spēlē filmas varoni, slaveno britu rakstnieci Airisu Mērdoku, vecumdienās, bet viņas jaunākā kolēģe, toreiz tā bija Keita Vinsleta, atveido varoni jaunībā.)

Kāds ir iemesls, lai rakstītu par filmu Sarkanā Džoana, kas nesen piedzīvojusi skates vairākos starptautiskos festivālos Sansevastjanā un Toronto, vēl īsti nezinot, vai tā nonāks līdz Latvijai? (Filmas Sarkanā Džoana izrādīšana Lielbritānijas kinoteātros ir paredzēta tikai nākamā gada aprīlī.) Tie, kuri ir lasījuši arī latviešu valodā tulkoto britu žurnālistes Dženijas Rūnijas grāmatu Sarkanā Džoana, zina atbildi uz šo "retorisko" jautājumu. (Filma ir šīs grāmatas ekranizācija.) Aiz Džoanas Stenlijas vārda autore ir noslēpusi Melitu Norvudu – vienu no skandalozākajām aģentēm XX gs. spiegošanas vēsturē. Lielbritānijā dzīvojošajai Melitai Norvudai bija latviskas saknes, bet grāmata un tagad arī filma ir beletrizēts "slavenākās britu spiedzes" dzīvesstāsts. Te gan vietā ir Bārbalas Simsones uzdotais jautājums, recenzējot Rūnijas grāmatu Sarkanā Džona: "Interesanti, vai faktu, ka viena no ievērojamākajām XX gadsimta padomju spiedzēm bijusi latviešu izcelsmes, kārtīgs latvietis piemin ar lepnumu vai neveiklību?" (Diena, 2017.)