Kā tapa šāda ideja un akcija – lasīt Ziedoņa dzejoļus tieši vilcienā?
Šo ideju iedvesmoja paša Imanta Ziedoņa dzejolis Pats sev 90 gadu jubilejā vilcienā Ķemeri–Saulkrasti, kuru viņš savulaik sev uzrakstīja kā novēlējumu 90 gadu jubilejā. Dzejolī aprakstīts brauciens vilcienā no Ķemeriem līdz Saulkrastiem. Protams, dzīvē šāds maršruts neeksistē, un skaidrs, ka tas ir imaginārs vilciens. Taču dzejolī, aprakstot braucienu, dzejnieks piemin gan to, ka ik pa brīdim kāds no viņa draugiem aiziet, gan arī to, ka kādā brīdī aiziet viņš pats. Tomēr mēs visi gribam nokļūt līdz saulainajiem Saulkrastiem: "Katrs grib braukt līdz galam – / Līdz saviem Saulkrastiem."
Vai šis vilciens un akcija būs īpašs vēl ar kaut ko?
Protams, ne mēs vieni atradām šo dzejoli – līdzīga doma ir radusies arī Tukuma novadam, jo sadarbībā ar Pasažieru vilcienu viņi nesen ir izveidojuši un noformējuši veselu vilciena sastāvu, kurš veltīts Imantam Ziedonim viņa jubilejā. Tāpēc zibakcija risināsies tieši šajā konkrētajā vilcienā, kurš no Tukuma startēs plkst. 15.05 un plkst. 16 pienāks Rīgas stacijā. Pa ceļam tajā varēs sastapt gan dzejniekus, gan citus sabiedrībā zināmus cilvēkus, kuri arī šajā laikā lasīs Ziedoņa dzeju.
Vai tam, ka akcija sāksies tieši plkst. 15.05, ir kāda īpaša nozīme?
Jā, apspēlējot dzejnieka dzimšanas dienas datumu, brauciens sāksies 3. maijā pulksten trijos un piecās minūtēs – 3.05.
Ja kāds pasažieris būs aizmirsis paņemt līdzi Ziedoņa dzeju krājumu, vai vilciena kontrolieri brauciena laikā izsniegs lapiņas ar viņa dzejoļiem?
(Smejas.) Protams, vilcienā būs pieejami Imanta Ziedoņa darbi. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka akcijai var pievienoties no jebkuras vietas Latvijā. Šajā laikā pats galvenais ir lasīt viņa dzejoļus un pieminēt dzejnieku, sūtot Vislatvijas sveicienu viņam jubilejā.
Akcijas dalībnieki arī ir aicināti dalīties ar video un attēliem sociālajos tīklos, lietojot tēmturi _#Ziedonim90_.
Jūs pati jau esat izvēlējusies dzejoli, kuru lasīsiet šajā braucienā?
Visticamāk, izvēlēšos dzejoli Nepārtraukti, nenorimti no krājuma Motocikls. Man liekas, ka tas ir tāds ārkārtīgi dinamisks krājums, kas ir piemērots jaunam cilvēkam. Tikai šķiet, ka tas līdz šim mazliet ir atstāts novārtā, jo daudzi citi Ziedoņa krājumi ir pārizdoti, bet tieši Motocikls pilnā versijā atkārtoti izdots nav.
Vai Ziedoņa dzeju cilvēki lasa joprojām arī ārpus jubilejas ietvariem?
Domāju gan! Zinu, ka Ziedoņa dzeja ir iekļauta skolu programmās, kur top videoklipi, iedvesmojoties no viņa Epifānijām un dzejoļiem. Manuprāt, Imanta Ziedoņa radošo mantojumu Latvijā apspēlē kā neviena cita dzejnieka mantojumu. Šķiet, nu jau mēs varētu runāt, ka 3. maijs šogad saistībā ar dzejnieka jubileju gandrīz ir nozīmīgāks nekā Dzejas dienas. (Smaida.) Varbūt tik radikālu apgalvojumu nevar izteikt, taču šogad Ziedonim un viņa jubilejai veltīto pasākumu ir tik daudz, ka tas jau tuvojas Raiņa mērogiem. Domāju, tas nāk tikai par labu, turklāt mēs tādā jaukā ķēdītē varam savienot gan Ziedoņa jubileju, gan 4. maiju, kad tiks svinēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
Dzejoļu lasīšanas zibakcija, domājams, nebūs vienīgais pasākums par godu dzejnieka jubilejai?
Nedēļu vēlāk – 10. maijā – Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā Tintnīca notiks diskusija, kura būs veltīta Imantam Ziedonim un kurā piedalīsies gan literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Andra Konste un Jānis Oga, gan Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite un citi. Diskusijas laikā tiks atklāta neliela popup izstāde Runā (p)ar Ziedoni. Tajā būs aplūkojamas dāvanas, kuras savulaik saņēmis Imants Ziedonis. Starp šiem priekšmetiem ir ļoti daudz sveicienu un apsveikumu, kurus dzejnieks saņēmis gan no bērniem, gan talanta cienītājiem, gan daži neparasti dāvinājumi.
Izstāde būs veidota no mūsu audiovizuālā krājuma, jo gribējām to padarīt pieejamāku sabiedrībai, lai parādītu, kāds Ziedonis ir bijis nestandarta situācijās – varbūt ne kā dzejnieks, bet "Imants parastais". Virtuālajā izstādē būs pieejami arī fragmenti no viņa intervijām un Leišmalītes gājiena, braucieniem pa Latviju. Sākot no 10. maija, šī izstāde būs pieejama ikvienam visā pasaulē – gan mūsu muzeja, gan LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājslapā.
Šķiet, dzejnieka jubileja tiešām tiks svinēta ar vērienu, un arī muzeja ieguldījums tajā ir pamatīgs…
Jā, programma tiešām būs plaša, un pasākumu rīkotāju ir daudz. Tāpēc gribējām, lai muzeja ieguldījums ir ne tik daudz koncerts vai festivāls, bet iespēja cilvēkiem solidarizēties un sveikt dzejnieku, lasot viņa darbus. Man šķiet, ka tas ir vērtīgākais, ko varam kādam rakstniekam uzdāvināt – parādot, ka viņa darbi tiek lasīti, ka tie joprojām ir aktuāli un vajadzīgi.