Advokātu birojs norāda, ka Latvijai iespējams celt īpašuma prasību, lai tiktu atzītas tās īpašumtiesības uz cauruļvadā esošo naftu, jo valsts to nekad nav nodevusi privatizācijai. Latvijas valsts joprojām nav pieteikusi pretenzijas uz cauruļvadā esošo naftu.
Advokātu birojs arī vērš uzmanību, ka likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikts, ka valsts manta izmantojama likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, tās izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana ir novēršama, tādēļ, pastāvot pamatotām aizdomām, ka prettiesiski tiek atsavināta valsts īpašumā esoša nafta, valsts institūcijām ir pienākums nekavējoties rīkoties savas kompetences ietvaros.
Jau vēstīts, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ierosinājis valdībai atsavināt publiskā izsolē Latvijai piederošo naftu (ap 140 tūkstošu tonnu), kas atrodas cauruļvada posmā Polocka-Ventspils, un iegūtos ieņēmumus aptuveni 70 miljonu apmērā ieskaitīt budžetā. Par iespējām pārdot naftu viedoklis būs jāizsaka Tieslietu ministrijai.
Savukārt Baltkrievija uzskata, ka nafta pieder viņiem, ko apliecinot Novopolockas uzņēmuma Družba aktīvu sadalīšanas akts, kas parakstīts 1992. gada 25. februārī, un citi dokumenti - tā Dienai norādīja Baltkrievijas vēstniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Igors Nazaruks. Tādēļ uzņēmums vērsies tiesā pret SIA LatRosTrans, jo tā bija sākusi nelikumīgu šīs naftas nosūknēšanu nolūkā to pārdot.
Portāls Delfi publicējis SIA LatRosTrans uzdevumā 2009. gada martā sastādītu atzinumu «Par naftas apjoma tiesisko statusu», kurā atzītas LatRosTrans īpašumtiesības uz naftu, jo nafta «pareizi tiesiski tika un tiek uzskatīta par tā uzņēmuma, kas ekspluatē cauruļvadu un kura īpašumā cauruļvads atrodas, mantu».