Nesen uzmanību šim jautājumam pievērsa Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš vēstulē ASV prezidentam Barakam Obamam aicināja palīdzēt Latvijā risināt nepilsoņu jautājumu, par to sabiedrība uzzināja no laikraksta Vesti Segodņa. J. Urbanovičs uzskata, ka ir pienācis laiks vairāk nekā 250 000 nepilsoņu dot iespēju Latvijas pilsonību iegūt automātiski. Drīz pēc tam Latvijas Avīzē bija publicētā ziņa, ka diskusija par naturalizāciju notikusi arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotajā Simtgades padomē, kurā ir arī prezidenta priekšgājēji. Padomes dalībnieki apsprieduši dažādas iespējas, kā valsts varētu izrādīt pretimnākšanu nepilsoņiem un samazināt viņu skaitu. «Lielais nepilsoņu skaits Latvijā nav labs signāls, taču masveida naturalizācija nebūtu pareizais šīs situācijas risinājums,» intervijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā vēlāk sacīja Valsts prezidents R. Vējonis. Šajās dienās arī aģentūra LETA vēstīja, ka ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojuma projekts liecina - izskatot Latvijas nacionālo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju, izteiktas rekomendācijas veicināt Latvijā nepilsoņu naturalizāciju.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) Dienai skaidroja, ka nepilsoņu temats starptautisko organizāciju darba kārtībā parādās periodiski un rekomendācijas izsaka arī valstis, kurām nav izpratnes par situāciju Latvijā un vēsturisko mantojumu, ko Latvijas diplomāti cenšas skaidrot. Latvijā jau 2013. gada rudenī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kas atvieglo nepilsoņu bērnu naturalizāciju, ar viena vecāka piekrišanu jaundzimušie pilsonību saņem automātiski. Ārlietu ministrs arī uzskata, ka pilsonības iegūšanas procedūra Latvijā ir līdzsvarota, un, pēc viņa domām, prasības zināt valsts valodu, Latvijas vēsturi un nosaukt Valsts prezidentu ir adekvātas. Viņaprāt, automātiska nepilsoņu kļūšana par pilsoņiem neatrisinās nevienu no problēmām un neveicinās integrāciju, bet ar šo diskusiju sabiedrību var vēl vairāk polarizēt. «Tā ir cīņa par cilvēku sirdīm un prātiem, ņemot vērā informatīvo spiedienu,» sacīja E. Rinkēvičs, kurš varot tikai ieteikt mērķtiecīgā ikdienas darbā palīdzēt sagatavoties naturalizācijai tiem, kas to vēlas.
«Patriotismu veicinoša kampaņa, sagaidot Latvijas simtgadi, kas motivētu cilvēkus piederēt Latvijas valstij un naturalizēties, ir atbalstāma un saskan ar Latvijas interesēm,» Dienai teica Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, nepiekrītot naturalizācijas nosacījumu atvieglošanai, kas būtu risks arī mainīt spēku samēru valstī. Jau tagad prasības esot pārāk vienkāršas. Referendums par otru valsts valodu parādījis, ka pilsonības iegūšana vēl nenozīmē cilvēka interesi darboties atbilstoši Latvijas valsts pamatiem. Tas, ka nepilsoņu jautājumu aktualizē Saskaņas līderis, pēc R. Dzintara domām, ir saprotami. Uzmanīgāku viņu darot tas, ka Valsts prezidents R. Vējonis «par šo tēmu koķetē». Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) nepieļauj naturalizācijas atvieglojumu noteikšanu un varot tikai atbalstīt pasākumus, kas palīdzētu nepilsoņiem apgūt valodu un vēsturi. Taču liela daļa no viņiem esot vecākās paaudzes ļaudis, kuri nav vēlējušies šādu iespēju izmantot. Pašlaik tas izskatoties pēc Saskaņas mēģinājuma, paplašinot savu atbalstītāju loku, beidzot nonākt pie varas, minēja A. Latkovskis.
J. Urbanovičs šo versiju uzskata par aplamu. Piekrītot, ka nepilsoņi pārsvarā ir gados vecāki cilvēki, politiķis norāda, ka viņu bērni un mazbērni ir pilsoņi - ja viņi maz interesējas par politiku, attieksme pret varu un valsti veidojas vecākās paaudzes iespaidā. Saskaņas līderis atzina, ka viņa izraudzītais uzmanības pievēršanas veids ar vēstuli ASV prezidentam bijis apzināts, saprotot, ka tā izraisīs kņadu. «Šīs problēmas neatrisināšana kavē iespēju Latvijā veidot ilgtspējīgu saliedētu sabiedrību. Nedomāju, ka mums būtu jābaidās, ka trešās valstis uzbruks Latvijai un sašķeltā sabiedrība veidos piekto kolonu, nostājoties agresoru pusē. Es tam neticu, un tam netic neviens,» teica J. Urbanovičs. Viņš norāda uz problēmas etnisko raksturu un uzsver, ka šie cilvēki Latvijā ir dzimuši un auguši, viņiem tikai neesot palaimējies piedzimt latviešu ģimenē.