Ēģiptologi pie šādas detalizētas informācijas tikuši pavisam negaidīti, vienā no kolosālajām celtnēm atrodot pašu strādnieku atstātus ierakstus. Hieroglifi bija ieskrāpēti līdz šim neatklātos šauros Heopsa piramīdas kambaros virs faraona atdusas vietas, un tie varētu būt tapuši ap XIII gadsimtu pirms mūsu ēras. To masu medijiem apstiprinājis Ēģiptes galvenais ēģiptologs Zahi Havass un piebildis, ka uz dienvidiem no Gīzas piramīdu kompleksa uzietas arī strādnieku kapenes, kurās apglabāti svarīgi celtnieki. Tajās bijušas akmeņus pārvietojošu cilvēku statujas, kā arī 21 plāksne ar hieroglifiem, kas liecina, ka kapenēs apglabāti celtniecības darbu uzraugi un meistari. Ēģiptes piramīdu būvniecības gaita ilgstoši bijusi viena no lielajām cilvēces mīklām. Senie grieķi savulaik izplatīja mītu, ka kolosālās celtnes pirms 4,5 tūkstošiem gadu būvējuši 100 tūkstoši vergu, strādājot triju mēnešu maiņās vismaz 20 gadu. Taču jaunie atradumi apstiprinājuši zinātnieku aizdomas, ka faraons kaut ko tik atbildīgu nebūtu uzticējis veikt ar vergu darbaspēku.
Uzbūvēja algoti darbinieki
Varenās Gīzas piramīdas būvēja algoti darbinieki, strādājot pa deviņām dienām pēc kārtas un katrā desmitajā atpūšoties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.