19.45 dotos atpakaļ uz Rīgu. Alternatīvā iespēja _Ryanair_, kura pakalpojumu kvalitāte ir līdzvērtīga, ierēdņiem nav tik derīga, jo lidmašīnas ielido Briselē pēc plkst. 12 vai 14 dienā, tad - stunda ceļā ar autobusu, pilsētas centrs sasniegts tikai krietnā pēcpusdienā. Savukārt atpakaļceļš - tikai rīta agrumā. Tas pagarina komandējumu, jo papildus nepieciešama viesnīca, klāt nāk arī papildu dienas nauda.
No lietderības un loģistikas viedokļa alternatīvu airBaltic nav, taču tajā pašā laikā, kā liecina Dienas apkopotā informācija no ministrijām, aviobiļetes tiek iepirktas no starpniekiem, tūrisma firmām, turklāt katra ministrija to dara atsevišķi, nevis centralizēti. Saņemtā informācija rāda, ka vidēji viena aviobiļete turp atpakaļ maksājusi ap 300 latiem, kas nozīmē, ka vairāk nekā 2300 ierēdņu braucieni uz Briseli pērn izmaksājuši aptuveni 700 tūkstošus latu.
Ieskatoties aviokompānijas airBaltic mājaslapā, redzams, ka, piemēram, turp un atpakaļ biļeti uz janvāri var nopirkt teju uz pusi lētāk - par 245 (Ls 175) eiro, bet uz februāri vai maiju tikai par 124 (Ls 95) eiro, jo notiek speciālā atlaižu akcija. Tādas akcijas «parastajiem pasažieriem» notiek itin bieži.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata: «Optimāls būtu variants, ja biļetes uz Briseli tiktu iepirktas centralizēti, kā tas notiek, piemēram, ar automašīnām, kuras Valsts kanceleja iepērk konkursa kārtībā, bet pēc tam pēc nepieciešamības tās saņem ministrijas.» Ministrijas noteikti varētu cerēt uz apjoma atlaidēm aviobiļetēm, jo biļešu apjoms ir gana liels, turklāt to izlietojuma paredzēšanā nav šķēršļu, jo lielākā daļa Briselē notiekošo pasākumu jau saplānoti krietni iepriekš.
Patlaban nav skaidri reglamentēts arī jautājums, kad un vai ierēdņi lido biznesa vai ekonomiskajā klasē. Dažkārt vienā un tajā pašā lidmašīnā viens ministrs sēž ekonomiskajā, bet cits biznesa klasē, kura nelielajās airBaltic lidmašīnās nav daudz ērtāka, toties apmēram trīs reizes dārgāka. Fakts, ka par aviobiļetēm apmēram trešo daļu izdevumu atmaksā Eiropas Komisija vai ES Padome, situāciju nepadara labāku, jo ES budžeta līdzekļus tāpat veido arī Latvijas iemaksas tajā.