Turklāt šo vielu pilnīgai aizliegšanai vēl nepieciešams Saeimas atbalsts, tādēļ procesu varētu iekavēt arī tuvojošās parlamenta vasaras brīvdienas. Naudu jaunu ekspertīžu iekārtu pirkšanai Valsts policijai (VP) ierēdņiem gan izdevies «sakasīt».
Diena jau vēstīja, ka «legālo narkotiku» aizliegšanas process Latvijā aizņem stipri vairāk laika nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā jaunas vielas var tikt aizliegtas pat viena vai divu mēnešu laikā, bet Igaunijā aptuveni trīs mēnešos. Tas tā ir tāpēc, ka, piemēram, Lietuvā vielas tiek aizliegtas ar veselības ministra rīkojumu, savukārt Latvijā tam nepieciešams ne tikai valdības atbalsts, bet arī izmaiņas likuma «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» 2. pielikumā, kur norādīti kaitīgo vielu apjomi, no kuriem iestājas kriminālatbildība. Kaut gan šādi grozījumi ierasti parlamentā tiek skatīti steidzamības kārtībā, līdz Saeimas vasaras brīvdienām palicis tikai mēnesis. «Teorētiski var paspēt likumprojektu izskatīt Saeimā līdz vasaras brīvdienām, bet tas vairs nav atkarīgs no mums,» Dienai atzina VM pārstāve Anita Segliņa. Tādā gadījumā 33 vielu aizliegšana būs iespējama tikai rudenī, kad atsāksies parlamenta sēdes, un process būs prasījis vismaz deviņus mēnešus.
Latvijā šobrīd gan top likuma izmaiņas, kas «legālo narkobiznesu» varētu stipri iedragāt, - ķīmiķi pēc VM pasūtījuma izstrādā narkotisko vielu ģenērisko formulu, kuru aizliedzot vairs nebūtu nepieciešams iziet laikietilpīgo aizliegšanas procesu attiecībā uz katru narkotirgū parādījušos jauno vielu. Tomēr arī tas var prasīt vēl gana daudz laika. «Formulas praktiski ir gatavas, pašlaik turpinās tehniskais to aprakstīšanas darbs, kas ir laikietilpīgs process. Par termiņiem, kad notiks kāda tālāka virzība, es diemžēl šobrīd vēl nevaru neko pateikt,» atzina A. Segliņa.
Jāpiebilst, ka reizē ar priekšlikumu par 33 jaunu vielu aizliegšanu, tika pieprasīti arī līdzekļi jaunu ekspertīžu iekārtu pirkšanai VP, lai aizliegums nebūtu tikai teorētisks un aizliegto vielu lietošanu varētu arī konstatēt. Pret to sākotnēji iebilda valsts maka turētāja Finanšu ministrija (FM), līdz beigu beigās tika panākta vienošanās, ka IeM iekārtu pirkšanu var finansēt no saviem līdzekļiem. IeM šim mērķim nepieciešamos Ls 198 400 pārdalījusi no autonomas līgumu slēgšanai jau piešķirtās naudas - līgumi nav tikuši noslēgti, un FM tad arī naudu atļāvusi izmantot citiem mērķiem. Kopējās iekārtu pirkšanas izmaksas gan bija paredzētas ap pusmiljona latu apmērā triju gadu laikā, un J. Bekmanis Dienai atzina: «Kas attiecas uz turpmākajiem gadiem, tur būs parastā cīņa par budžeta līdzekļiem, kā katru gadu.»