Bērnību viņa pavadījusi Austrumu Šveicē, kur ir skaistie Alpu kalni. Latvijā pirmos gadus runājusi tikai vāciski un angliski, bet tad sapratusi, ka nevar šeit dzīvot un palīdzēt cilvēkiem, ja neprot valodu. Sākusi apmeklēt latviešu valodas kursus, nebijis viegli, jo tam iznācis veltīt maz laika, taču to izvirzījusi par prioritāti. Viņa uzskata, ka paveicies ar latviešu valodas skolotāju Gintu Leikarti, kas viņu ļoti iedrošinājusi, pie viņas Kristīna mācoties jau ceturto gadu. «Esmu laimīga, ka tagad runāju latviski. Mani pārsteidz, ka daudzi Rīgā runā krieviski un nemaz necenšas runāt latviski,» viņa secina.
Pašlaik viņa vada kristīgās padomdošanas biroju, lai palīdzētu psiholoģisku un fizisku problēmu gadījumā. Pērn ilgāku laiku pavadījusi atvaļinājumā ārzemēs, kur visu laiku spīdējusi saule, kad atgriezusies Latvijā, izjutusi, ka notikušas pārmaiņas - cilvēkos valdījis lielāks pesimisms, arī pašai kļuvis grūtāk šeit uzturēties, jo sapratusi, cik grūti cilvēkiem izdzīvot, ja nav darba, naudas. Šovasar tikusies arī ar saviem vecākiem, brāļiem, māsu, bet viņi visi, īpaši tēvs, vēlējuši, lai turpina darbu Latvijā, jo zinot, cik viņa ir neatkarīga.
Uz jautājumu, kas pelēcīgajās rudens dienās pašai sniedz spēku, Kristīna atzīstas, ka nevar savu dzīvi iedomāties bez mūzikas. Patīkami pārsteidzis, ka Latvijā ir augsta līmeņa kultūra un bezgala lielas iespējas koncertu un operas izrāžu izvēlē. Neaizmirstams mirklis bijis Dziesmu svētku koncerta apmeklējums Mežaparkā. «Respektēju latviešus par viņu talantu, kultūru. Daudz saskatu kopīgu - raksturos esam diezgan noslēgti, vieno arī tas, ka mūsu valstis ir mazas,» atzīst Kristīna. Viņa stāsta, ka patīk dzīvot Rīgā, sajūsmina tās arhitektūra, patīk, ka var tikties ar cilvēkiem, dziedāt Āgenskalna baptistu draudzes korī. Grūtāk viņai esot kā neprecētai ārzemniecei, jo pārsvarā visiem ir ģimenes.
Šveicieši esot lieli patrioti un 1. augustā, valsts dibināšanas dienā, visi to piemin ar dažādiem pasākumiem. Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, Kristīna novēl, lai latvieši nezaudē cerību, lai ir vienoti, meklē iespējas un risinājumus, jo problēmas ir arī citās zemēs.