Viņš uzsver, ka 2015. gads bija pirmais, kas tika aizvadīts Eiropas Savienības (ES) vienotās banku uzraudzības ietvarā, un sniegtais mūsu uzraugāmo banku aktīvu kvalitātes augstais vērtējums palielinājis to pārliecību. «Laba ziņa bija arī pērnā gada pirmajos mēnešos Saeimā tomēr saglabātais līdzsvarotais fizisko personu maksātnespējas regulējums, kas ļāva 2015. gadā pietiekami strauji attīstīties hipotekārās kreditēšanas un mājokļu tirgum. Savukārt valdības ļoti lēnais darbs pie jaunā perioda Eiropas Savienības fondu apguves dokumentiem un programmu atvēršanas kavēšanās ļauj pesimistiski secināt, ka arī šā gada sākumā vēl nebūs pieejams ekonomikas attīstībai un investīcijām tik nepieciešamais finansējums,» situāciju raksturo M. Bičevskis.
Viņš arī stāsta, ka 2015. gadā arvien nozīmīgāku lomu ieņēma cīņa ar nelegāli iegūto līdzekļu legalizāciju, jo «patlaban vēl aktuālāk izpaužas tas, ka bankām rūpīgi jāvērtē savu klientu darbības riski, pretējā gadījumā tām draud nopietnas sekas».
Saskaņā ar asociācijas datiem kreditēšanā 2015. gads vērtējams kā aktīvs - jaunizsniegto kredītu apjoms no ceturkšņa uz ceturksni palielinājās gan biznesa, gan mājsaimniecību kreditēšanā, un M. Bičevskis prognozē, ka, turpinoties biznesa kreditēšanas pieprasījumam līdzšinējā apjomā un beidzot sākoties ES fondu apguvei, 2016. gadā paredzams pakāpenisks biznesa kredītportfeļa pieaugums, turpinot 2015. gada trešajā ceturksnī sākušos tendenci.
«Nozares attīstībai būs svarīgas tiesiskās vides izmaiņas, cerams, pozitīvā virzienā. Nenoliedzami, būtiska loma būs banku darbības vides izmaiņām - pēdējo gadu tendences liecina par arvien stingrāka regulējuma ieviešanu, arvien plašāku informācijas apmaiņu ar valsts institūcijām. Tāpat arvien vairāk tiek regulēta finanšu pakalpojumu sniegšana bankās, tādēļ bankām ir pietiekami lieli izaicinājumi piedāvāt klientiem ērtus, modernus pakalpojumus par sabalansētām cenām pietiekami asas konkurences apstākļos ar citiem nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem,» izklāsta M. Bičevskis.