Ar acīm pārskrienam pāri virsrakstiem ziņu portālos, pāris sekunžu pakavējamies pie attēlu galerijas sociālajos tīklos pirms "skrollēt" tālāk, un pat sapulces laikā roka neviļus sniedzas pēc viedtālruņa, lai paralēli darītu kaut ko citu. Stundām ilga grāmatu lasīšana, nesteidzīga adīšana visu vakaru un citas monotonas darbības kļuvušas par izmirstošu nesteidzīgas dzīves privilēģiju, ko lielākoties piekopj vairs tikai vecāko paaudžu cilvēki. Jaunākie labākajā gadījumā spēj ilgstoši skatīties TV seriālus un spēlēt datorspēles, kur nemitīgi notiek darbība. Kas īsti notiek ar cilvēci? Kādēļ vairs nespējam ilgstoši noturēt uzmanību?
Runa nav tikai par garlaicīgām lietām. Pat socializācijas portālu vidējā video garuma dinamika atklāj satraucošu tendenci. Piemēram, TikTok platformā noskatīto video vidējais garums šogad ir 42,7 sekundes. YouTube Shorts – starp 30 un 40 sekundēm. Vairāk laika vienam saturam cilvēki nevēlas veltīt. Tas negatīvi atsaucas uz spēju koncentrēties mācībām un darbam, tādēļ zinātnieki nopietni pievērsušies šīs problēmas pētīšanai. Un gūtas arī vērtīgas atziņas. Tās gan nepārsteidz: koncentrēšanās spēju pavājināšanās ir digitālo rīku lietošanas blakusprodukts.
Pārāk daudz kairinājumu
Neirologs Ričards Sitovics šogad izdotā grāmatā Your Stone Age Brain in the Screen Age: Coping with Digital Distraction and Sensory Overload/Tavas akmens laikmeta smadzenes ekrānu laikmetā: tikt galā ar digitālo uzmanības novēršanu un maņu pārslodzi uzsver, ka cilvēka smadzeņu darbības pamatprincipi kopš sugas izcelšanās būtiski nav mainījušies, taču kairinātāji visapkārt gan. Līdz ar to mūsu prāts, kas vēsturiski pieradis koncentrēties uz vienu vai nedaudziem uzmanības piesaistītājiem, vairs netiek galā ar informatīvo pārslodzi, kas gāžas pār mums no ekrāniem. Tajos vienmēr ir dinamiska kustība, kamēr reālā pasaule lielākoties bijusi drīzāk statiska – meži, pļavas un ūdenstilpnes vienmēr ir savā vietā, un par vienīgajām manāmajām kustībām šajā ainavā rūpējas tikai dzīvnieki, putni un paši cilvēki.
Līdz ar urbanizāciju un lielāka cilvēku skaita koncentrēšanos nelielās teritorijās situācija mainījās. Ielās valdīja kņada, un smadzenēm nebija viegli tikt galā ar nemitīgo kustību. Bet digitālās tehnoloģijas šo izaicinājumu pacēla vēl vienu pakāpi augstāk. Jau 2011. gadā tika izmērīts, ka vidusmēra amerikānis dienas laikā uzņem piecreiz vairāk informācijas nekā ceturtdaļgadsimtu iepriekš. Tagad, kad viedtālrunis vairumu cilvēku pavada jau no skolas gaitu sākšanas, patērētās informācijas daudzums ir pieaudzis vēl vairāk.
Dažu sekunžu uzmanība
Informatīvā pārslodze noved pie tā, ka cilvēki vairs nevēlas iedziļināties milzīgajā datu plūsmā. Tas atsaucas uz spēju koncentrēties. Kalifornijas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka 2004. gadā cilvēki spēja maksimāli safokusēt uzmanību uz svarīgu darbu 150 sekunžu. 2012. gadā uzmanības noturēšanas laiks jau bija sarucis līdz 47 sekundēm. Šodien šis skaitlis ir vēl mazāks, turklāt liela daļa cilvēku pat necenšas koncentrēties ilgāk, jo jau sagaida, ka kādā brīdī tiks iztraucēti.
Nemitīga uzmanības pārslēgšana no viena kairinātāja pie cita patērē vairāk smadzeņu resursu, un enerģijas zaudēšanai ir sekas. Pētnieki noskaidrojuši, ka smadzeņu nogurums noved pie miglainas domāšanas, samazinātas koncentrēšanās spējas, atmiņas traucējumiem un neprecizitātes, uzsver pētnieki.
Vienīgā cerība, ka cilvēka prāts ir apbrīnojami adaptīvs un spējis pielāgoties pat radikālai apstākļu maiņai. Transporta revolūcijas pirmsākumos pasažieriem reiba galva un bija nelabi, braucot ar ātrumu 30 km/h, taču tagad daudziem 100 km/h šķiet pārāk lēni. Tas ļauj cerēt, ka gadu gaitā mūsu smadzenes atradīs veidu, kā tikt galā arī ar informatīvo pārslodzi.