Izmanto smago artilēriju
Konflikts, kas Austrumukrainā izcēlās 2014. gada aprīlī pēc tam, kad proeiropeiski noskaņotie protestētāji Kijevā panāca promaskaviskā prezidenta Viktora Janukoviča atkāpšanos, prasījis 10 tūkstošu cilvēku dzīvību, bet divus miljonus piespiedis doties bēgļu gaitās. 2015. gada februārī Minskā Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē Ukrainas un Krievijas prezidenti vienojās par pamiera ievērošanu, tomēr cīņas starp Ukrainas valdības spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem turpinājās, bet ne vairs tādā apmērā kā kara pirmajos mēnešos.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kuras novērotāji atrodas Austrumukrainā, un ANO apgalvo, ka pēdējos mēnešos abas konfliktā iesaistītās puses atkal ķērušās pie smagās artilērijas, tajā skaitā haubiču un Grad raķešu palaišanas sistēmu, izmantošanas, lai gan tās atvilkšanu no frontes paredz Minskas vienošanās.
Saskaņā ar ANO datiem jūnijā un jūlijā Austrumukrainā apšaudēs nogalināti 20, bet ievainoti 122 civiliedzīvotāji, raksta The Washington Post. Tas esot divreiz vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekšējos deviņos mēnešos. Ukrainas armija ziņo, ka jūlijā dzīvību zaudējuši vismaz 13 karavīru. Svētdien Kijeva paziņoja, ka diennakts laikā nogalināti trīs ukraiņu karavīri, bet vēl četri ievainoti.
Eskalējoties vardarbībai frontē, starptautiskajām organizācijām arvien grūtāk ir novērot situāciju konflikta zonā. Pirms divām nedēļām EDSO novērotājus apturēja separātistu kaujinieki, piedraudot ar ieročiem. Situācijas pasliktināšanās apgrūtina arī humānās palīdzības misiju darbu.
Gatavojas uzbrukumam
No Krievijas okupētās un anektētās Krimas pienākusi informācija, ka pussalas ziemeļos nedēļas nogalē dislocēts liels skaits krievu karavīru un bruņutehnika. «Okupanti veic militāros manevrus, un mums ir jābūt gataviem, ka jebkurā brīdī viņi var uzsākt liela vai neliela mēroga uzbrukumu [Ukrainai],» paziņojis Ukrainas prezidenta pārstāvis tā dēvētās pretterorisma operācijas jautājumos Andrijs Lisenko.
Vienlaikus Austrumukrainā no Krievijas turpinot pienākt militārā palīdzība separātistiem. Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka pagājušajā mēnesī Ukrainas un Krievijas robežu šķērsojuši vismaz 19 kravas vilcieni ar militāro tehniku. Jūlija pēdējā nedēļā Ukrainas teritorijā esot nogādāti 30 tanki, 11 bruņutransportieri un sešas Grad raķešu palaišanas sistēmas.
Nav zināms, cik daudz Krievijas militārpersonu pašlaik atrodas separātistu kontrolētajās teritorijās. Iepriekš NATO un militārie analītiķi lēsa, ka Ukrainā atrodas no dažiem tūkstošiem līdz pat 10 tūkstošiem krievu karavīru. Pazīstamais Krievijas eks-perts Pols Goubls no Vašingtonas domnīcas Jamestown Foundation nesen rakstīja, ka Austrumukrainā strādājot Kremļa «kuratori», kas saņemot pavēles no Maskavas un kontrolējot separātistu kaujas vienības, politiskās organizācijas un medijus.
The Moscow Times raksta, ka karadarbība Austrumukrainā ir faktiski pazudusi no Kremļa propagandas medijiem, kas uzmanību koncentrē uz Krievijas dalību Sīrijas konfliktā un politisko nestabilitāti Eiropā. Rietumi ir aizņemti ar iekšējām krīzēm, kuru rezultātā spēkā pieņemas populisti, kas aicina atcelt sankcijas pret Krieviju.