Lazaratā, kur dzīvo ap pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, līdz šim audzēts ap 900 tonnu marihuānas ik gadus apmēram četrarpus miljardu eiro vērtībā - tā ir gandrīz puse no Albānijas iekšzemes kopprodukta. Marihuānu tur audzē jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Bagātību, ko nesusi tās audzēšana, var redzēt lepnajās mājās un automašīnās ciemā. Ironiski, ka liela daļa ciema iedzīvotāju, kuri pēdējā laikā bija iesaistīti marihuānas audzēšanā, iepriekš strādājuši muitā, kas kontrolēja netālo robežu ar Grieķiju.
Policijai jau izdevies konfiscēt un sadedzināt 11,3 tonnas marihuānas, 70 tūkstošus stādu un iznīcināt divas marihuānas laboratorijas. Sākoties valdības spēku uzbrukumam, arī paši marihuānas audzētāji sāka to intensīvi dedzināt. Policistus sagaidīja desmitiem labi bruņotu plantāciju sargu, kas šāva ar raķešgranātām un mīnmetējiem.
Operācija ir daļa no sociālistu valdības solītā plāna mazināt noziedzības un korupcijas ietekmi valsts pārvaldē un ekonomikā. Tās dēļ līdz šim neveiksmīgi bijuši Albānijas mēģinājumi tuvoties dalībai Eiropas Savienībā. Albānijā audzētajai marihuānai bijis labs noiets kaimiņvalstīs Grieķijā un Itālijā. Albānija kļuvusi par lielu tranzītpunktu arī citu narkotiku transportēšanai uz Eiropu no Āzijas un Latīņamerikas.
Opozīcijā esošā Demokrātiskā partija kritizējusi operāciju kā plaša mēroga izrādīšanos un pseidokampaņu, kuras mērķis ir tirgus pārdale. Savukārt sociālistu pārstāvji atgādina, ka tieši demokrātu valdīšanas laikā Lazaratas noziedzniekiem bijuši plaši sakari ar politiķiem, kas izmantoti, izsprūkot no kriminālvajāšanas.